Ūdens līmenis Latvijas upēs pārsvarā saglabājas stabils, daudzās Kurzemes un Zemgales upēs siltā laika un nokrišņu dēļ sākusies pakāpeniska ūdens līmeņa paaugstināšanās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Pagājušajā diennaktī Kurzemes upēs, kā arī Lielupes kreisā krasta pietekās ūdens līmenis paaugstinājās par 1-44 centimetriem. Spēcīgā vēja ietekmē ūdens līmenis par 20-40 centimetriem paaugstinājies Rīgas līcī un Baltijas jūrā ietekošo upju grīvās, līdz ar vēja pierimšanu ūdens līmenis šeit atkal kritīsies.Citviet ūdens līmenis pēdējā diennaktī nav būtiski mainījies. Latvijas upes pārsvarā klāj ledus sega, straujākos posmos ledus sega nepilna. Uz ledus daudzviet parādījies ūdens un sācies neatgriezenisks ledus sairšanas process.Nākamnedēļ ūdens līmenis upēs paaugstināsies, Kurzemes un Zemgales upēs pamazām sāksies ledus iešana, bet Latgalē un Vidzemē – vēl ne, prognozē hidrologi.Jau ziņots, ka Kurzemes un dažu Zemgales upju notece martā gaidāma mazāka nekā šā gada janvārī un februārī, jo sniega Kurzemē un Zemgalē palicis maz un lieli nokrišņi tuvākajā laikā nav gaidāmi. Līdz ar to ledus iešanas laikā bīstami ledus sastrēgumi Kurzemē un Zemgalē, visticamāk, neveidosies. Lielupē ledus sastrēguma veidošanās un zemāko vietu applūšana vairāk iespējama pie Staļģenes, savukārt Ventā – lejteces posmā.
