Parlaments jau ir «dembeļa» noskaņās un šobrīd nav redzējuma par valsts tālāko kursu pēc vēlēšanām. Pēc vēlēšanām būs ļoti sarežģīti un neviens bloks nejaudās dominēt pār pārējiem. Izeja ir bezpartijisku intelektuāļu iesaistīšana valsts pārvaldē. Tā intervijā «Latvijas Avīzei» prognozē uzņēmējs, Meierovica biedrības neatkarīgais eksperts Uldis Pīlēns, raksta Db.lv.
«/../ modernas nacionālas valsts redzējums un pamatnācijas atbildība par savu valsti ir dziļi integrēta šo pārmaiņu laiku procesos,» savu nostāju raksturo Uldis Pīlēns, norādot, ka viņš ir neatkarīga eksperta pozīcijās, jo nedomā, ka partijas var iedvesmot sabiedrību.Pašlaik, norāda uzņēmējs, ir sācies trešais krīzes vilnis. Pirmais bija finansiālais, otrais – ekonomiskais, bet trešais – valstu parādu krīzes vilnis. Tas nozīmē, ka būs apgrūtināta naudas pieejamība kapitāla tirgū, norāda U. Pīlēns.«Izeja ir daudz augstāka līmeņa ekonomiskā integritātē; kapitāla piesaistes atraktivitātē, jo tas būs deficīts; inovācijās lietojamās zinātnes un ražošanas sadarbības līmenī, kas ļautu ātrāku ekonomikas pārstrukturēšanu un vērienīgāku importa aizstāšanu visos sektoros no enerģētikas līdz lauksaimniecībai. Visam tam valdībai nav vaļas un resursu, parlamentā valda demobilizācijas noskaņojums, un vēl Latvijā diemžēl nav spēcīgas un autoritatīvas makroekonomiskās analīzes un plānošanas vienības, kādas darbojas lielās valstīs. Iespējams, šo pakalpojumu būtu racionālāk pirkt nekā mēģināt no jauna izgudrot riteni. Lielākā nelaime ir tā, ka Latvija līdz šim nav iezīmējusi skaidru krīzes profilu. Automātiski – sabiedrībai tamdēļ trūkst indikāciju, krīzes rādītāju, vaduguņu. Ir tikai klīstošas maldugunis,» norāda uzņēmējs.Valstī, viņš uzsver, nepieciešama iedvesma vistālākā pagasta zemniekam un mazākajam uzņēmējam, lai arī viņi saprastu, kurp peld kuģis.200 tūkstošiem Latvijā ir jāatdod darbavietas, bet jārēķinās ar atbilstošām iemaņām – lauksaimniecībā, meža un koka izstrādē, alternatīvajā enerģijā un infrastruktūras būvniecībā.Aktuāla, uzskata Uldis Pīlēns, ir bezpartijiska resursa pieslēgšana valsts pārvaldē, kur ir cilvēki, kam pilsoņi vairāk vai mazāk uzticas, ieklausās. Pretējā gadījumā Latvija izmanto tikai ļoti mazu daļu no valstij pieejamā intelektuālā resursa. «Negaidīsim visu no 100 galvām, no prezidenta un Ministru prezidenta,» saka Uldis Pīlēns.
