Uz
apbalvojumu «Laiks Ziedonim» novadpētniecības nominācijā
«Kedas» pretendentē seši diasporas latvieši, kuru vidū ir arī
kādreizējā jelgavniece jau sešus gadus Turcijā dzīvojošā
Skaidrīte Dzene. Pretendentu vidū ir arī Ilona Saverasa, kura
dzīvo Baškīrijā, Laura Putāne no Vācijas, Maira Bundža no ASV,
Aiga Ožehovska no Luksemburgas un Jēkabs Zariņš no Spānijas.
Laureāts tiks noskaidrots cildināšanas ceremonijā Latgales
vēstniecībā «Gors» Rēzeknē Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā
3. maijā.
Apbalvojums
piecās nominācijās («Taureņu
uzbrukums» zinātnē, «Kedas» novadpētniecībā, «Zemi es mācos»
tautsaimniecībā, «Rabarbers» bērniem un jauniešiem, «Bize»
par dzīvi literatūrā) tiks pasniegts jau ceturto reizi.
Nominācijā «Kedas» apbalvojums šogad cildinās Latvijas cilvēkus
vai cilvēku grupas, kuri aizrautīgi un radoši darbojas latviskuma
veicināšanā un latviskās kultūras tradīciju izpētē un
attīstībā diasporā, stāsta I.Ziedoņa fonda «Viegli» pārstāve
Kristīne Tjarve.
Skaidrīte
Dzene ir jelgavniece, kas jau septiņus gadus dzīvo Turcijā, kur
īsā laikā aktivizējusi Turcijas latviešu kopienu, mudinot
vietējos latviešus ne tikai dzīvot savam priekam un rāmam mieram,
bet arī apzināties sevi kā Latvijas kultūras vērtību
misionārus. Ar Skaidrītes aktīvu iesaistīšanos Turcijas latviešu
sabiedrībā, viņa palīdzējusi īsā laikā nodibināt Latviešu
biedrību Turcijā, izveidot svētdienas skolu latviešu izcelsmes
bērniem. «Ja kāds Latvijā sabiedrisko darbu iedomājas kā visai
ierēdniecisku padarīšanu, tad Turcijā situācija ir kardināli
atšķirīga. Kā austrumniekiem pieņemts, nekas nenotiek tieši.
Pārvarot neiedomājami sarežģītu hierarhijas žogu un izmantojot
draugu,
paziņu
un kluba biedru savstarpējo pazīšanos, tieši Skaidrītes Dzenes
neatlaidības dēļ latviešu kopiena Turcijā vairs nav tikai
domubiedru grupa, kas sanāk reizi mēnesī pačalot, bet spēks, ar
kuru turki jau rēķinās,» sacīts nominantes raksturojumā.
S.Dzene ir saskaņojusi, lai arī latviešu kopienai būtu īpašs
dievkalpojums kādā Stambulas kristiešu – armēņu pareizticīgo
un somu luterāņu – dievnamā. Demokrātiskajā Turcijā Skaidrīte
ir veicinājusi islāmticīgos turkus pieņemt Turcijas valdības
publiski apliecināto saukli par kultūru daudzveidību un mierīgu
līdzāspastāvēšanu. Septiņu gadu laikā, kopš Skaidrīte dzīvo
Turcijā, viņa ir paguvusi aizstāvēt doktora disertāciju LLU,
radījusi savu ekoloģiski sertificētās kosmētikas līniju, kuras
produkcija tiek ražota Latvijā un eksportēta uz Turciju. S.Dzene
ir mamma trīs dēliem, kas visi runā latviski.
Šī
gada žūrijas komisijas vadītājs ir Latvijas
Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers,
kurš žūrijā darbojas kopā ar vizionāriem finansisti Ilzi
Jurkāni, 2014. gada apbalvojuma laureātu Andri Slišānu, 2015.
gada laureātu Vari Auziņu, Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas pārstāvi Jevgēniju Butņicku, fonda
«Viegli» dibinātājiem Renāru Kauperu un Jāni Holšteinu-Upmani,
Ziedoņa muzeja pētnieci Rūtu Šmiti. Vizionāri ir cilvēki, kuri
ir kompetenti nominācijas jomā un pārzina nozares aktualitātes.
«Mūsu
darba iedvesmotājs šogad bija ASV dzīvojušais trimdas dzejnieks
Gunārs Saliņš – cilvēks, kurš ar tipisku bēgļa biogrāfiju,
iedvesmojoties no modernās literatūras un Ņujorkas noskaņām,
savā dzejā un dzīvē spilgti demonstrēja, ka nacionālo
piederību, latviskumu, var svinēt arī ārpus Latvijas. Kā
komisijai mums bija liels prieks saņemt pieteikumus par latviskuma
svinētājiem no visām pasaules daļām: Austrālijas, ASV, Kanādas,
Brazīlijas, Krievijas un daudzām jo daudzām Eiropas valstīm. Šie
pieteikumi vēlreiz skaidri apliecināja, ka mums, latviešiem, ir
viens no izvērstākajiem nacionālajiem tīkliem pasaulē. Mēs
redzējām, ka latvieši ir kļuvuši aktīvi arī tādās
«netipiskās» diasporas zemēs kā Turcija un Itālija,» saka
komisijas vadītājs vizionārs Aldis Austers. «Komisija jutās
iedvesmota par pieteikto cilvēku iedvesmojošajiem stāstiem,
padarītajiem darbiem un nākotnes iecerēm. Neslēpsim, ka mūsu
tautiešu labie un skaistie darbi nereti Latvijā paliek nepamanīti.
Mums bija prieks par katru pieteikumu, jo tas pats par sevi jau
nozīmē augstu darba novērtējumu. Mums bija gana spraigas
diskusijas par labākajiem nominantiem, jo vērtējām gan kandidātu
personības, gan to, kā viņu darbs iespaido latviešu kopienu
kopumā. Esmu pārliecināts, ka gan interesantās sarunas ar
pieteiktajiem, gan spraigās diskusijas starp komisijas locekļiem
bija ļoti svētīgas un iedvesmojošas!» viņš turpina.
Savukārt
uz apbalvojumu zinātnes nominācijā pretendē LLU
Veterinārmedicīnas fakultātes profesore Ilze Matīse van Houtana.
Viņa bija pirmā no Latvijas zinātniecēm, kura
uzsāka suņu polineiropātijas (Megaesophagus)
uzliesmojuma izpēti.
Pretendentus
apbalvojumam varēja izvirzīt jebkurš cilvēks, bija iespējams arī
pašiem pieteikt sevi. Apbalvojumam «Laiks Ziedonim» šogad
pieteikti vairāk nekā 200 pretendentu, no kuriem novadpētniecības
nominācijā 39. Visu martu vizionāri rūpīgi vērtēja pretendentu
pieteikumus, tikās ar vairākiem pretendentiem «Skype» sarunās,
lai izvēlētos tos, kuri pretendēs uz laureāta titulu nominācijā
«Kedas».
I.Ziedoņa
fonds «Viegli» apbalvojumu «Laiks Ziedonim» dibinājis 2014.
gadā, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī
dzejniekam svarīgās vērtības – izcilību, degsmi, sūtību,
stāju, veiksmi un savpatību –,
kas jau trešo gadu tiek meklētas ikviena pretendenta personībā.
Tā ir iespēja ikvienam pamanīt un izcelt kādu savu novadnieku,
darba devēju, kolēģi vai aktīvu jaunieti.
Laureātus
atbalsta mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, nodrošinot katras
nominācijas uzvarētājam naudas balvu 3000 eiro apmērā.
Apbalvojumu
organizē I.Ziedoņa fonds «Viegli» sadarbībā ar I.Ziedoņa
muzeju, atbalsta apdrošināšanas sabiedrība «Ergo», Rēzeknes
dome un Valsts kultūrkapitāla fonds.
Foto: no Skaidrītes Dzenes albuma
