Viena daļa uzņēmumu varbūt varētu izdzīvot, ja nebūtu jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par izrakstītajiem, taču no biznesa partneru puses vēl nesamaksātajiem rēķiniem, ziņo db.lv, atsaucoties uz LETA.
Labiekārtošanas kompānijas SIA «Pekabo» un zemnieku saimniecības «Reķi» vadītāja Lāsma Jonele skaidro, ka patlaban situācija ir kļuvusi paradoksāla, jo kā vispārpieņemta tiek uzskatīta norma par padarīto darbu nemaksāt. Uzņēmumam esot vairāki pasūtītāji, kuri nemaksā bez īpaša iemesla. «Cīnīties ar nemaksātājiem ir vēl jo vairāk grūti, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) par izrakstītajiem rēķiniem prasa nomaksāt nodokļus,» skaidro Jonele.«Nesaņemtās naudas nodoklis, tas ir pilnīgs absurds, tāda ir valsts attieksme,» skaidro uzņēmēja. «IB datori» īpašnieks Ivars Birzgalis atceras, ka «labajos gados» uzņēmēji pārmaksāja priekšnodokļos, bet arī toreiz «pamēģini tikai paprasīt atpakaļ, uzreiz audits». Ja agrāk valsts gandrīz tikusi dotēta, tad tagad, kad tiek kavēts rēķina maksājums kaut vai par 100 vai 200 latiem, uzreiz tiek veikts uzrēķins. It īpaši tas esot nepatīkami, ja uzņēmējs pats naudu nemaz vēl nav saņēmis. «Ir bijis tā, ka uzņēmējs izraksta valstij vai pašvaldībai rēķinu, samaksā par to vēl PVN, bet maksājums kavējās, un sanāk, ka valsts tevi vēl soda,» viņš atceras.Limbažu novada pašvaldības izpilddirektors Agris Blumers norāda, ka pirms desmit gadiem PVN nodokli varēja samaksāt tad, kad nauda ir saņemta. «Tas jau nemaksā nekādus resursus, bet, atgriežoties pie šādas kārtības patlaban, varētu sakārtot norēķinu sistēmu. No valsts puses tā būtu liela pretimnākšana, jo, kā zināms, uzņēmēji viens otram ir parādā lielas summas,» skaidro Blumers. Tagad tas radot lielas problēmas.Arī SIA «Web dienests» direktors Andris Krogzems uzskata, ka Saeima un valdība ir aizmirsusi, ka viņi ir tāpēc, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu vieglāk, jo tagad tiekot skatīts otrādi. «Primārais jau nav, cik liela nauda kasē ienāk, bet cik ērti uzņēmējam strādāt. Jāmaina skatījums,» uzsver Krogzems.Stādaudzētavas un augļu un dārzeņu saimniecības SIA «Krogzeme» direktore Diāna Krogzeme uzsver, ka pastāv divas dažādas pasaules. Rīga ir viena, un laukos – pavisam cita, un «Rīgas kungiem tā vienkārši nav saprotama, jo viņi nezina realitāti, kas te notiek».
