«Nekad nebūtu iedomājusies, ka izgriezt aplīti var būt tik sarežģīti. Projekta dalībniekiem tas ir izaicinājums. Bet darbošanās patīk gan viņiem, gan pedagogiem,» teic Dace Indrika, kuras pārstāvētais kultūras un mākslas centrs «Nātre» sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas teritoriālo organizāciju no aprīļa līdz jūlijam vājredzīgos pulcēja mākslas nodarbībās.
Nodarbību dalībnieki sanāca Bērnu un jauniešu centra «Junda» telpās, kur pedagoģu D.Indrikas, Ilonas Brizgas, Inas Bauermeisteres un Zanes Vēveres vadībā gleznoja, līmēja, veidoja un lipināja. «Kad man piedāvāja sadarboties, sāku domāt, kas būs tie mākslinieki, kam ir specializācija darbā ar vājredzīgajiem. Bet tādu jau nav. Tāpat kā tie, kam ir iemaņas, nav mākslinieki,» tā Dace, uzsverot, ka projekts bijis abpusējs mācīšanās process.
Darbošanās prieks ir katram nodarbību apmeklētājam, kuri, sasēduši ap galdu, ar lielu mērķtiecību pilda pedagoģu uzdevumus. Kāds vēl steidz ar pēdējo otas vilcienu pabeigt ziedu kompozīciju, cits, rūpīgi vērojot toņu pārejas, kopā salikt kolāžu no papīra strēmelītēm. Tā ar meitas Larisas palīdzību Nadežda Basaičuka uzgleznojusi ziedus, kamēr turpat blakus Larisas tētis Dmitrijs darbojas ar flomāsteriem. Vecvecākiem zīmēšana nav sveša – ģimenē izauguši septiņi mazbērni un nu jau sagaidīti seši mazmazbērni. Tikmēr galda otrā galā Dzintars, Arnita, Renārs un Inga krāsu jūklī meklē to piemērotāko, lai izdotos kolāža, kurā vienu toni pakāpeniski nomaina cits.
Sociālā rehabilitētāja Ilze Makarova-Makaronoka stāsta – noslēdzoties katram projektam, paši vājredzīgie (Jelgavas organizācijā ir ap 180 vājredzīgu un neredzīgu biedru) ir tie, kas spiež uz pulsa un prasa, kad gaidāms turpinājums. «Mums ir bijuši projekti, kuros varēja apgūt jaunu profesiju, valodas, bijušas sporta nodarbības. Pēctecība tiem visiem ir grūta, jo cilvēki pierod un gaida, kad atkal varēs darboties. Valstij un pašvaldībām šādām nodarbībām finansējuma nav, tad mēģinām dabūt līdzekļus ar mazajiem projektiem. Šis ir kaut kas īpašs – kā vājredzīgs vai pilnīgi neredzīgs cilvēks strādā ar mākslas priekšmetiem un sajūt krāsas,» tā I.Makarova-Makaronoka.
Projektā paveiktais rudenī būs skatāms izstādē.
Foto: Raitis Puriņš
