Valdība šodien atbalstīja Latvijas pievienošanos Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolam par nāvessoda pilnīgu atcelšanu, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne.
Konvencijas 13.protokols paredz, ka nāvessods ir jāatceļ, to nevar nevienam piespriest vai izpildīt, jo tiesības uz dzīvību ir viena no galvenajām demokrātiskās sabiedrības pamatvērtībām neatkarīgi no tā, vai pastāv kara vai miera apstākļi. Likuma pieņemšana nodrošinās cilvēku vienlīdzību kara un miera apstākļos, ievērojot cilvēka pamattiesību – tiesību uz dzīvību – garantiju, norādīja Pakalne.Vienlaikus ar minēto likumprojektu pieņemšanai Saeimā tiks virzīti arī atbilstoši grozījumi Krimināllikumā, likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, Apžēlošanas likumā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā.Kopš 1996.gada septembra Latvijā ir noteikts nāvessoda moratorijs – nevienam tiesājamam nāvessods netiek piespriests un izpildīts. Saskaņā ar Krimināllikumu nāvessods piemērojams vienīgi tad, ja noziegums izdarīts kara laikā. Turklāt nāvessodu – nošaušanu – var piespriest vienīgi par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos.Eiropas Padomes (EP) Parlamentārās asamblejas rekomendācijā pausts uzskats, ka nāvessoda piemērošana pat kara laikā ir pretrunā ar pēdējā laika tendencēm un valstīm jādara viss iespējamais, lai nāvessods tiktu pilnībā atcelts.Šobrīd viena no EP darbības prioritātēm ir panākt, lai visas tās dalībvalstis ratificē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu. Dalībvalstīm regulāri jāsniedz informācija starpvaldību darba grupās par plāniem ratificēt konvencijas 13.protokolu, kā arī par iespējamām grūtībām ratifikācijas procesā.Patlaban konvencijas 13.protokolu nav ratificējušas sešas no 46 EP dalībvalstīm – Armēnija, Polija, Spānija, Francija, Itālija un Latvija.Valdībā atbalstītie likumgrozījumi vēl jāpieņem Saeimā.
