Vienojoties ar Starptautisko Valūtas fondu par aizdevumu, Latvijas valdība apņēmās trīs gadu laikā mazināt budžeta deficītu līdz 3% no IKP, tostarp, “iesaldējot” pensijas, palielinot un ieviešot jaunus nodokļus, tāpat pārbaudot Latvijas banku sistēmu, un aicinot arī privāto sektoru samazināt algas.
Valdība atzīst, ka būs nepieciešami papildu pasākumi, lai 2011.gadā sasniegtu plānoto deficītu – 3% no IKP. Tie sevī ietvers turpmāku PVN likmes palielinājumu, papildu darbinieku skaita un algu samazinājumu valsts sektorā un, sākot ar 2010. gadu, pensiju indeksēšanu tikai ar inflāciju.Valdība, pārņemot grūtībās nonākušo “Parex banku”, apņēmās nodrošināt, lai mazākuma daļas akcionāri negūtu labumu no bankas darbības atjaunošanas, un jaunajai bankas vadībai būs jācenšas panākt ārējo partneru nelokāmu apņemšanos tuvākajā laikā atjaunot “Parex” sindicēto finansēšanu.Lai nepieļautu citu banku nonākšanu līdzīgā situācijā, valdība veiks banku sistēmas pārbaudi, lai novērtētu, vai visas bankas ir maksātspējīgas un to likviditāte pietiekoša. Šo darbu veiks starptautiskas audita kompānijas (bet par to maksās banka, kurai tiks veikts novērtējums), un rezultātus saņems FKTK. Pēc analīzes MK prasīs, lai dzīvotspējīgās bankas, kurām jāpalielina kapitāls, panāk privātu pārstrukturēšanu. Rekapitalizācijas plāns stāsies spēkā 2009. gada aprīļa beigās.Tikmēr FKTK pastiprinās pastāvošo ikdienas likviditātes pārraudzību, cieši sekojot ārvalstu banku riska darījumiem Latvijā. FKTK stiprinās savu spēju pārraudzīt finanšu sistēmu, un ja kādas bankas finanšu apstākļi pasliktināsies, FKTK būs gatava uzsākt pārbaudi bankā.Līdz 2009. gada marta beigām tiks grozīti likumi, lai FKTK, Latvijas Banka un Finanšu ministrija varētu savlaicīgi un efektīvi veikt pasākumus finanšu stabilitātes atjaunošanai sistēmiskas krīzes gadījumā un lai veicinātu speciālu banku maksātnespējas režīmu. Likuma grozījumos tiks ietvertas pilnvaras atļaut uzsākt likviditātes palīdzību ārkārtas situācijā pret plaša spektra atbilstīgu nodrošinājumu, īstenot maksātnespējīgas bankas pilnīgu pārņemšanu un garantēt starpbanku saistības.Tiks pastiprināts speciālais banku maksātnespējas režīms, lai nodrošinātu savlaicīgu iejaukšanos (pirms kapitāla līmenis ir zemāks par regulējumā noteikto minimālo līmeni). Saskaņā ar likumu FKTK būs pilnvarota bez tiesas lēmuma un agrīnākā bankas problēmu posmā iecelt pagaidu administratoru, kas aizstās bankas valdi.Tāpat Latvijas valdība apņemas līdz šā gada aprīļa beigām izstrādāt parādu pārstrukturēšanas stratēģiju, kurā tiks iekļauti gan brīvprātīgas parāda pārstrukturēšanas veicināšanas pasākumi, gan instrumenti parādu sloga efektīvai sadalei starp bankām un privātā sektora parādniekiem, proti, tādiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kuru parāda atmaksas spēju “varētu negatīvi ietekmēt tuvojošais palēninājums.” Saskaņā ar nodomu vēstuli, lielu ārējā parāda daļu veido tieši banku aizdevumi šīs kategorijas debitoriem.Galvenā loma pārstrukturēšanas stratēģijā būs banku sektoram, kura maksātspēja tiks noturēta pirmkārt veicot kapitāla injekcijas, tostarp no ārvalstu mātesbankām. Valdība apņemas atvieglot nodokļu režīmu banku kreditoriem, lai nodrošinātu “ilgtermiņa atbalstu dzīvotspējīgai bankai.” Izmantojot ārvalstu palīdzību, līdz šā gada marta beigām tiks izvērtēti iespējamie ieguvumi no neatkarīgas aktīvu pārvaldītājinstitūcijas izveidošanas, kura pārņemtu banku sliktos aktīvus un pārstrukturētu sliktos kredītus, lai iespējami palielinātu līdzekļu atgūšanu laika gaitā, sniedzot parādniekiem sākotnējus parāda maksājumu atvieglojumus.
