Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja
vietniece Ramona Umblija informē, ka atlicis vien Jelgavas domes
apstiprinātā lielā ģerboņa metā precizēt dažas sīkas
tehniskas lietas. «Kad tās tiks ielabotas, atkarīgs no
māksliniekiem. Šajā ziņā nav nekādu termiņu,» paskaidro
R.Umblija.
R.Umblija neatbildēja uz jautājumu, vai heraldikas komisija nav
iebildusi pret kroni, kas rotā Jelgavas domes pieņemto lielo
ģerboni, ir mazāks nekā Rīgas ģerbonim un kura nav nevienas
citas Latvijas pilsētas ģerbonī. Viņa arī nepaskaidroja tuvāk,
kādi ir šie tehniskie precizējumi, ko māksliniekiem – ģerboņa
autoriem Jurim Ivanovam un Ilzei Lībietei – heraldikas komisija
prasa pielabot. «Tikai mazliet pacietības. Esmu optimiste un
domāju, ka vēl šogad pilsēta tiks pie jauna lielā ģerboņa,»
teica R.Umblija. Viņa piebilda, ka pēc ģerboņa apstiprināšanas
Valsts heraldikas komisijā tas tiek nosūtīts Kultūras
ministrijai, kura to iekļaus Ģerboņu reģistrā. Tur ģerbonis
iegūst valsts aizsardzību.
«Ziņas» jau rakstīja, ka augustā Jelgavas dome pilnīgā
vienprātībā pieņēma lēmumu ieviest pilsētas lielo ģerboni,
kam vajadzētu kļūt par oficiālu mūsu pilsētas simbolu īpaši
svarīgos gadījumos.
Toreiz gleznotājs vecmeistars Gunārs Ezernieks iebilda, ka šāds
lielais ģerbonis Jelgavai būtu vērtējams kā pārmērība.
Savukārt Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta
direktors jelgavnieks Guntis Zemītis iebilda pret monarhijas simbolu
kroni, kas piedāvātajā ģerbonī atrodas virs Jelgavas aļņa
galvas un kas ir aizliegts un tika «izravēts» no citiem ģerboņiem
Latvijā. Jelgavas domes deputāts vēsturnieks Andris Tomašūns,
kas arī balsoja par piedāvāto lielo ģerboni, teica, ka diezgan
neveikli izskatās uzraksts «Jelgava – pilsēta izaugsmei» ar
Livonijas laika lauvām.
