Valdība ceturtdien konceptuāli atbalstīja vienotās algu sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē. Tiesa, pagaidām nav izlemts, kuras augstākās amatpersonas – prezidenta vai premjera – alga būs vislielākā valsts pārvaldē, un no kuras būs atkarīgas pārējas algas. Par to valdība lems nākamnedēļ.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars žurnālistiem sacīja, ka galvenais sistēmas princips ir šobrīd algas nepalielināt. Savukārt otrs princips, kuru varētu ieviest, ir algu piesaiste tautsaimniecības attīstībai – kad Latvija izkļūs no krīzes un ekonomika sāks atgūties, tad atbilstoši noteiktajai sistēmai pieaugs arī valsts pārvaldē strādājošo algu apmērs. Kampars norādīja, ka šobrīd ir “jāievieš sistēma, kura sistēmiski darbojas”.Ministrs gan vēl nevarēja skaidri atbildēt, kā un vai šī sistēma skars lielo uzņēmumu vadītāju algas, jo daži no tiem daļēji pieder arī ārvalstu investoriem. Tāpat ir jautājumi par iespēju ierobežot algu apmēru Latvijas Bankā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.Tiesa, ir skaidrs, ka būtiski samazināsies ministriju valsts sekretāru algas.Jau ziņots, ka ir iecerēts kā lielāko algu valsts pārvaldē noteikt Valsts prezidenta vai premjera atalgojumu. Tādējādi lielākais atalgojums valsts pārvaldē strādājošajiem būtu vai nu Valsts prezidentam vai premjeram – attiecīgi 2208 lati un 1908 lati. Pārējām amatpersonām un ierēdņiem atbilstoši amatam būtu pakāpeniski zemāks atalgojums.Pret šādu ieceri iebilst TB/LNNK, kuras līderis Roberts Zīle to nodevēja par populismu, un norādīja, ka augstas klases profesionāļi, kas kotējas ES darba tirgū, šādas sistēmas dēļ var pamest darbu Latvijas valsts pārvaldē.
