Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministra amatā Saeima ceturtdien apstiprināja Raimondu Vējoni (ZZS), kas līdz pagājušā gada nogalei astoņu gadu garumā bija vides ministrs vairākās valdībās. Iepriekšējo amatu Vējonis zaudēja, jo gada sākumā spēkā stājās izmaiņas Ministru kabineta iekārtas likumā, ar kurām likvidēta Vides ministrija (VidM) un Reģionālās attīstības un pašvaldības ministrija (RAPLM), to vietā veidojot Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministriju (VARAM).
Par uzticības izteikšanu ministra amatā Vējonim nobalsoja 84 deputāti no dažādām frakcijām, pret nebija neviens, bet atturējās trīs PLL deputātiDebatēs premjers Valdis Dombrovskis (V) aicināja balsot par Vējoni, sakot, ka īpaši daudz par viņu nebūtu jāstāsta, jo viņš ir pieredzējis ministrs un tie, kas ar viņu kopā strādā, zina viņu kā profesionāli.Opozīcijā esošās “Par labu Latviju” (PLL) frakcijas vadītājs Edgars Zalāns, kurš savulaik bijis RAPLM vadītājs, paziņoja, ka frakcija balsojumā par Vējoni atturēsies. Viņš skaidroja, ka PLL nav bažu par Vējoņa kompetenci vides aizsardzības jomā, bet gan par valdības plāniem lauku attīstībā. Zalāns arī atgādināja, ka PLL jau iepriekš iebildusi pret šo divu ministriju apvienošanu, jo tas mazinātu pašvaldību lomu, un aicināja valdību noformulēt konkrētus soļus reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos, kā arī tikt skaidrībā par to, kas atbildēs par nacionālās attīstības plānu. Tāpat Zalāns bijušo RAPLM ministru vārdā pateicās visiem ministrijas darbiniekiem par tās darbības laikā paveikto.Savukārt VL-TB/LNNK pārstāvis Dzintars Rasnačs solīja frakcijas atbalstu balsojumam par Vējoni, un aicināja ministram pievērst īpašu uzmanību divām pašvaldībām: Jūrmalai, kura “nepārtraukti iekļūst kādos skandālos”, kā arī Rīgai, aicinot pārbaudīt valsts valodas lietošanu pašvaldībā.Vējonis pēc balsojuma žurnālistiem pastāstīja, ka viņa prioritāte pašvaldību jomā būs vienas pieturas aģentūru principa ieviešana pašvaldībās, kā arī darbs pie Pašvaldību izlīdzināšanas fonda likuma.Vējonis arī norādīja, ka līdz 1.maijam jāsaprot, kas notiks ar otrā līmeņa pašvaldībām un kāds būs plānošanas reģionu liktenis. Vējonis atturējās paust savu viedokli šajos jautājumos, norādot, ka tas ir diskutējams jautājums.Jaunais ministrs arī atzina, ka īpašu uzmanību pievērsīs Jūrmalas un Ādažu pašvaldībām, jo tie esot “sāpju bērni”.Tāpat viņš atzina, ka tieši šobrīd viena no ministrijas prioritātēm būs cīņa ar sniegu, kas atstājis bez elektrības daudzas pašvaldības. Tāpat būtu jāsāk gatavoties plūdiem, kas noteikti gaidāmi pavasarī, norādīja Vējonis.Ministrs informēja, ka Vides ministrijas un RAPLM apvienošanas procesā bez darba palikuši 38 cilvēki, un gan uz algu, gan administratīvo izdevumu rēķina kopējais ieguvums ir 1,2 miljoni latu.Vējonis pastāstīja, ka VARAM valsts sekretāra vietniece plānošanas jautājumos būs līdzšinējā RAPLM valsts sekretāre Laimdota Straujuma, kurai ir liela pieredze pašvaldību jautājumos.Vējonis atturējās vērtēt, kā viņam izdevies kopš Repšes valdības laikiem, kad viņš bija viens no atpazīstamākajiem ministriem, kļūt par ilglaicīgāko vairāku valdību locekli, sakot, ka tas būtu jāvērtē citiem.Kā vēstīts, oktobrī pēc 10.Saeimas vēlēšanām runājot par jaunās valdības modeli, vēlēšanās uzvarējusī apvienība “Vienotība” ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) vienojās RAPLM un VidM apvienot, veidojot VARAM. Tā brīža premjers un šī amata kandidāts Valdis Dombrovskis (V) toreiz norādīja, ka vienošanās par RAPLM likvidēšanu panākta, jo šī ministrija bijis mākslīgs veidojums, kas pārņēma funkcijas no vairākām citām ministrijām, un šobrīd tās galvenais uzdevums – reģionālā reforma – jau ir paveikts.Jau oktobrī panākta arī vienošanās par Vējoni VARAM vadītāja amatā. Pagājušajā gadā gan tieši Vējonis pauda uzskatu, ka ir jāsaglabā VidM patstāvību, “jo tā ir zināma iekšēja opozīcija un tādējādi garants valsts ilgtspējīgai attīstībai”. Tā gan bija reakcija uz tobrīd opozīcijā esošo partiju priekšlikumu apvienot VidM ar Zemkopības ministriju. Savukārt pirms diviem gadiem Vējonis atturīgi vērtējis ideju par RAPLM un VidM apvienošanu, norādot, ka gan vides, gan pašvaldību nozares ir pietiekami nozīmīgas, lai darbotos atsevišķi, jo abas nozares pēdējā laikā piedzīvojušas strauju attīstību.Latvijas valdībā savulaik jau bija ministrija ar nosaukumu VARAM. Tā tika izveidota 1993. gadā un likvidēta 2003.gadā, kad to sadalīja divās jaunās ministrijās – Vides ministrijā un RAPLM. Vējonis bija arī līdz šim pēdējais VARAM vadītājs, jo tieši šādā amatā viņš tika apstiprināts, 8.Saeimai 2002.gada novembrī balsojot par Einara Repšes (JL) valdību.Par vides ministru Vējonis ar Saeimas balsojumu kļuva 2003.gada janvārī, kad VARAM tika sadalīta. Šo amatu viņš nepārtraukti ieņēmis kopā septiņās valdībās: bez Repšes vadītās arī Induļa Emša (ZZS), abās Aigara Kalvīša (TP), Ivara Godmaņa (LPP/LC), kā arī Dombrovska iepriekšējā un tagadējā valdībā.Vējoņa iesniegtais CV liecina, ka viņš dzimis 1966.gadā Pleskavas apgabalā. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē Vējonis ieguvis bioloģijas maģistra grādu, viņa specialitāte ir arī ūdens un vides vadība, kā arī bioloģijas un ķīmijas skolotājs.Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu nogalē Vējonis strādājis Madonas 1. vidusskolā par bioloģijas skolotāju. No 1989. līdz 1996. gadam Vējonis bija Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks, bet no 1996. gada līdz kļūšanai par ministru 2002.gadā viņš bija Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors. Paralēli tam Vējonis periodiski bijis Madonas domes deputāts, Skultes ostas valdes loceklis un SIA “Getliņi Eko” valsts pārstāvis.Kopš 2003.gada Vējonis ir Latvijas Zaļās partijas (LZP) līdzpriekšsēdētājs, kopš 2009.gada oktobra viņš ir arī ZZS valdes priekšsēdētājs. No ZZS saraksta Vējonis kandidējis 9. un 10.Saeimas vēlēšanās un abas reizes tika ievēlēts parlamentā.
