Vēlētāji nevarēs rosināt Saeimas atlaišanu gadu pēc tās ievēlēšanas un gadu pirms pilnvaru termiņa beigām, šodien vienojās apakškomisija, kas izveidota Satversmes grozījumu izstrādāšanai.
Deputāti šodien ilgi diskutēja par to, vai vēlētājiem būtu jādod tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, ja valstī ir izsludināts izņēmuma stāvoklis. Saeimas Juridiskā biroja priekšnieks Gunārs Kusiņš atzina, ka Satversmē nav pietiekami detalizēti reglamentēta valsts institūciju darbība izņēmuma stāvoklī, kuru ir tiesīga izsludināt valdība. Pēc Kusiņa domām, ir grūti iedomāties, ka izņēmuma stāvokļa apstākļos varētu notikt brīvas Saeimas vēlēšanas, tāpēc nav skaidrs, kā būtu jārīkojas, ja šādos apstākļos beidzas Saeimas pilnvaras. Deputātiem tika uzdots “mājas darbs” – savās frakcijās noskaidrot, kā būtu jārīkojas, ja valstī tiek izsludināts izņēmuma stāvoklis.Nākamajā apakškomisijas sēdē deputātiem būs arī jāpauž frakciju viedoklis par to, vai Valsts prezidentam Satversmē būtu jādod tiesības atlaist Saeimu, nerīkojot tautas nobalsošanu.Patlaban Satversme paredz, ka Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlētās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents.Apakškomisijai savus priekšlikumus grozījumiem Satversmei ir iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns (TP). Viņš rosina noteikt, ka Valsts prezidentu ievēl tauta vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās.Valsts prezidentu varētu atcelt no amata tautas nobalsošanā, ja par atcelšanu balso ne mazāk kā puse no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai to atceļ, pirms izbeidzas viņa amata laiks, Leiškalns aicina Valsts prezidenta vietu uzdot izpildīt Ministru prezidentam, kamēr ievēl jaunu Valsts prezidentu. Patlaban Valsts prezidenta vietu, ja viņš atrodas ārpus valsts robežām, izpilda Saeimas priekšsēdētājs, bet Leiškalns uzskata, ka tas būtu jādara Ministru prezidentam.Pēc Leiškalna domām, Valsts prezidentam jādod tiesības atlaist Saeimu, ja tā kvoruma trūkuma dēļ nevar noturēt sēdi trīs reizes pēc kārtas.
