Vairākas vides aizsardzības organizācijas dibinājušas Gada balvu «Zirgābols», kā līdzsvarojošu papildinājumu Vides ministrijas Gada balvai «Ābols» vides uzlabošanas un aizsardzības novērtējumam Latvijā. Par videi nedraudzīgu rīcību nominēto vidū ir arī vairākas augstas esošās un bijušās amatpersonas.
Par to aģentūru LETA informēja biedrībā «Dzīvnieku draugs».Balvas mērķis ir pievērst uzmanību vides aizsardzības praksei Latvijā, videi nedraudzīgiem projektiem, ierēdņu, amatpersonu un deputātu darbībai un bezdarbībai vides aizsardzības jomā – vides ķēzīšanai un ķēzītājiem.Gada balvas «Zirgābols» pretendenti izvirzīti trijās nominācijās: «Ķēzienprojekts», «Ķēzītājs» un «Saķēzītais normatīvais akts».Nominācijā «Ķēzienprojekts» balvai izvirzīts «Daugavas kanāls», kas paredz savienot Daugavu ar Dņepru un Volgu, «Rīgas brīvostas pumpēšanas projekts» jeb likumdošanas izmaiņu lobēšana, panākot vides prasību un kontroles samazināšanu līdz minimumam, «Halal gaļas bizness» jeb dzīvnieku nogalināšana saskaņā ar musulmaņu reliģiskajām tradīcijām, «Nepakļāvīgās Rāznas slūžas» jeb Rāznas ezera apsaimniekotāja darbības sekas 2009.gada vasarā, aizsprostojot Rēzeknes upi. Tāpat balvai nominētas «Kalvīša ģimenes zivju lietas» un «Gāzes atkarība» jeb Rīgas termoelektrocentrāles rekonstrukcijas otrā kārta, kas ir «nokdauns zaļajai enerģijai uz daudziem gadiem».Nominācijā «Ķēzītājs» balvai izvirzīts vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) «par ieguldījumu Vides ministrijai pakļauto institūciju īstenotajā politikā piekrastē», reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) «par piedāvāto valsts pārvaldes strukturālo reformu plānu, kas nozīmētu pilnīgu Latvijas vides politikas pakļaušanu ekonomiskajām interesēm», Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) «par īpašu attieksmi dabas aizsardzības jautājumos», bijusī kultūras ministre Helēna Demakova (TP) «par īpašu ieguldījumu melnā stārķa aizsardzībā», Valsts Vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš «par videi nedraudzīgu, virtuozu likumu interpretāciju un uzņēmējiem draudzīgu dabas aizsardzības problēmu nesaskatīšanu Rīgas brīvostā», kā arī VAS «Latvijas Valsts televīzijas un radio centrs” valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe par zivju bendēšanu Braslas upē».Savukārt nominācijā «Saķēzītais normatīvais akts» balvai nominēti Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi, Aizsargjoslu likums, Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, Grozījumi Ministru kabineta rīkojumā «Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2006.-2010.gadam”, likums un Ministru kabineta noteikumi par ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību.Savukārt Latvijas Zaļajai partijai paredzēts pasniegt speciālbalvu «2009.gadā lielākais zirgābols” par «zaļo politiskās nišas nepamatotu aizņemšanu, par absolūtu neiesaistīšanos vides aizsardzības problēmu risināšanā, pilnīgu mīkstumu vides aizsardzības politikas īstenošanā, esot Saeimā un valdībā».Nevalstiskās organizācijas un citi interesenti aicināti iesūtīt savu viedokli par Zirgābolu pelnījušajiem 2009.gadā līdz 6.martam uz e-pasta adresi zirgabolsx@inbox.lv, katrā nominācijā norādot divus iespējamos pretendentus.Balvas ieguvēju paziņošana paredzēta 11.martā.Balvas dibinātāju vidū ir «Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai», nodibinājums «Dzīvnieku drauga fonds» un biedrība «Zemes draugi».
