Zemessardzes 4.
brigāde atzīmējusi 25. gadadienu, kopš ar Latvijas Republikas
Zemessardzes priekšnieka pavēli Nr.14 “Par novadu vienību
izveidošanu” tika izveidotas Zemessardzes brigādes, informē Zemessardzes 4.brigādes štāba
Civilmilitārās sadarbības nodaļas vecākā speciāliste Guna Štolcere.
“Zemessardzes loma
pēdējo gadu nemierīgo notikumu kontekstā pieaug,” uzsver
Zemessardzes 4. brigādes komandieris Andris Rieksts. “No pāris
tūkstošiem brīvprātīgo Zemessardze ir izaugusi par būtisku
Nacionālo bruņoto spēku daļu, kura dod iespēju Latvijas
Republikas pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties
par tās drošību.”
1992.
gada 30. jūnija pavēle “Par Zemessardzes novadu vienību
izveidošanu” paredzēja izveidot piecas Zemessardzes brigādes,
tai skaitā arī 4. Kurzemes novada brigādi. Brigādes sastāvā
tika iekļauti 41. Talsu bataljons, 42. Tukuma bataljons, 43. Saldus
bataljons, 44. Liepājas bataljons, 45. Kuldīgas bataljons un 46.
Ventspils bataljons.
Ritot
laikam, Kurzemes novada brigāde piedzīvoja vairākas
reorganizācijas, kuru rezultātā 41. Talsu bataljonu pievienoja 46.
Ventspils bataljonam, 43. Saldus bataljonu pievienoja 45. Kuldīgas
bataljonam, 47. Grobiņas bataljonu pievienoja 44. Liepājas
bataljonam, savukārt 42. Tukuma bataljonu pievienoja 51. Dobeles
bataljonam.
Pašlaik
Zemessardzes 4. brigādes pakļautībā ir pieci bataljoni: 44.
kājnieku bataljons Liepājā, 45. nodrošinājuma bataljons Kuldīgā,
46. kājnieku bataljons Ventspilī, 51. kājnieku bataljons Dobelē,
52. kājnieku bataljons Jelgavā.
“Zemessardzes
4. brigādes 25. gadadienā gribu pateikt lielu paldies visiem tiem
zemessargiem, kuri, neskatoties uz nestabilo situāciju Latvijā
1991. gadā, apliecināja savu vēlmi cīnīties par tikko atjaunoto
Latvijas valsti, visiem tiem, kuri veidoja Zemessardzi, kuri
atbalstīja Zemessardzi, kuri vēl šodien ir Zemessardzes rindās,
jaunajiem zemessargiem un Zemessardzes veterāniem. Vēlos pateikt
paldies un aizlūgt par tiem zemessargiem, kuru vairs nav mūsu
rindās. Pateikt paldies zemessargu un Zemessardzes veterānu ģimenēm
par atbalstu. Novēlu mums visiem spēku un izturību!” novēl
Zemessardzes 4. brigādes komandieris Andris Rieksts.
Pārliecība
par to, ka nepieciešams veidot Zemessardzi, radās 1991. gadā
Barikāžu laikā. Zemessardze joprojām ir lielākais militārais
formējums Latvijā, un bez tās atjaunotās Latvijas Republikas
vēsture nav iedomājama.
1991.
gada 23. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR AP) kā
vienu no pirmajiem atjaunotās valsts likumiem pieņēma Likumu par
Latvijas Republikas Zemessardzi. Likums noteica, ka Zemessardze ir
brīvprātīgs sabiedrības pašaizsardzības formējums un tās
mērķis ir iesaistīt valsts iedzīvotājus valsts un sabiedrības
aizsardzībā. Zemessardze pakļauta LR AP priekšsēdētājam, kurš
vienlaikus skaitījās Zemessardzes priekšnieks.
Pagājušā gada 23.
augustā Zemessardze svinīgi atzīmēja 25. gadadienu.
Atbilstoši
Zemessardzes likumā noteiktajam, Zemessardze ir Nacionālo bruņoto
spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus
valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās
valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši
likumā noteiktajiem uzdevumiem.
Foto: Gaitis Grūtups
