10.Saeimas līdzšinējos deviņos darbības mēnešos bijušas 44 plenārsēžu dienas, kurās fiksēts 51 gadījums, kad Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) balsojusi atšķirīgi no saviem valdības koalīcijas partneriem – premjera Valda Dombrovska pārstāvētās Vienotības. To, izpētot balsojumu vēsturi, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.
ZZS, balsojot kopā ar opozīcijā esošo Saskaņas centru (SC), nodrošinājusi balsu vairākumu, lai apturētu vai traucētu īstenot tādus Vienotības un Dombrovska atbalstītos projektus kā grozījumi Krimināllikumā, kas paredzētu kriminālsodu partijām par finanšu pārkāpumiem.Līdzīgi ZZS un SC bremzējuši iespēju ar Saeimas Kārtības ruļļa grozījumiem padarīt atklātākas amatpersonu vēlēšanas.ZZS un SC kopīgi noraidījuši arī virkni Dombrovska valdības priekšlikumu grozījumiem, piemēram, Darba likumā, likumā Par nodokļiem un nodevām un Valsts fondēto pensiju likumā. Saeimas komisiju līmenī ilgi aizkavēti Komerclikuma grozījumi, kas liek atklāt patiesos labuma guvējus no ofšoru rīcībā esošajiem īpašumiem.Tāpat ZZS un SC bija izšķiroša loma Saeimas atlaišanu izraisījušajā lēmumā par atteikšanos dot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam atļauju veikt kratīšanu frakcijas Par labu Latviju līdera Aināra Šlesera dzīvesvietās.Nekā personīga secina, ka ZZS un SC kopīgajos balsojumos dažkārt domas ir sakritušas arī tā dēvētajā nacionālajā jautājumā. Piemēram, Imigrācijas likuma grozījumos saskaņiešiem ar ZZS atbalstu izdevies saglabāt iespēju Krievijas pilsoņiem turpināt izpirkt Latvijas īpašumus, pretī saņemot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.Novērojumi par aizklāto balsojumu rezultātiem liecina, ka tieši ZZS un SC balsis šīs Saeimas laikā noteica gan tiesībsarga, gan arī Valsts prezidenta vēlēšanu iznākumu.
