Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā par prettiesisku atzinusi
Jelgavas pašvaldības lēmumu par Loka maģistrāles būvnieka izvēli, līdz ar to
pilsētai var nākties atmaksāt daļu projektam izmantotā Eiropas Savienības (ES)
līdzfinansējuma, kura kopējais apmērs sasniedz 12 795 946 eiro.
Būvdarbus Loka maģistrālē personu apvienība “ReRe vide –
Hidrostatyba” sāka 2018.gada rudenī, un 2020.gada beigās par teju 22
miljoniem eiro izbūvētā iela nodota ekspluatācijā. Tiesā par būvdarbu iepirkuma
konkursa iznākumu vērsās cits tā dalībnieks – piegādātāju apvienība “Igate
KT”.
Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2018.gada vasarā divreiz vērtējis
“Igate KT” sūdzības saistībā ar Jelgavas pašvaldības iepirkumu par
Loka maģistrāles pārbūvi. Pirmajā reizē līgumu ar iepirkuma uzvarētāju IUB
aizliedza slēgt, un pašvaldībai piedāvājumi bija jāizvērtē atkārtoti. Pēc
atkārtotas piegādātāju apvienības sūdzības IUB pieņēma lēmumu lietvedību
izbeigt.
Vēlāk “Igate KT” vērsās tiesā, bet 2019.gadā Administratīvās
rajona tiesas Jelgavas tiesu namā “Igate KT” prasība pret IUB un
Jelgavas domi tika noraidīta. Taču Augstākā tiesa (AT) pēc “Igate KT”
sūdzības tiesas lēmumu atcēla un nosūtīja atpakaļ pirmās instances tiesai.
Piegādātāju apvienība bija lūgusi tiesu atzīt par prettiesisku IUB
2018.gada 16.jūlija lēmumu par lietvedības izbeigšanu saistībā ar iepirkumu.
Iesniegumā “Igate KT”, kurā ietilpst SIA “Ceļu būvniecības
sabiedrība “Igate”” un AS “Kauno tiltai”, apstrīdēja
iepirkumā uzvarējušās personu apvienības “ReRe vide – Hidrostatyba”
un tās nominētā atbildīgā būvdarbu vadītāja kvalifikācijas atbilstību iepirkuma
prasībām. Tāpat “Igate KT” norādīja uz personu apvienības piedāvājumā
iesniegto nepatieso informāciju, ko pats IUB jau iepriekš bija konstatējis,
skaidrojot, ka “Hidrostatyba” samaksātais valsts sociālās
apdrošināšanas maksājuma apmērs ir par 437 529 eiro mazāks nekā
“Hidrostatyba” tehniskā piedāvājuma pielikuma formā norādītais.
Lietu no jauna izskatot Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā,
secināts, ka Jelgavas pašvaldības iepirkuma nolikuma prasības attiecībā uz
būvdarbu vadītāja pieredzi bija detalizētas, precīzi nosakot gan veicamo darbu
veidu, gan apjomu.
“Tādēļ pasūtītājai bija pienākums pārliecināties par prasītās
pieredzes esību pēc būtības. Veiktā formālā amata pārbaude, lai gan tā
skaidrojama ar pasūtītājas nostāju par prasības formālo raksturu, to
nenodrošināja,” pausts tiesas spriedumā.
Līdz ar to tiesa atzinusi, ka pašvaldība pieļāva pārkāpumu, atzīstot
uzvarējušā pretendenta piedāvājumu par atbilstošu atbildīgā būvdarbu vadītāja
pieredzes prasībām. Tāpēc tiesa par prettiesisku atzinusi pašvaldības Iepirkumu
komisijas lēmumu, izvēloties Loka maģistrāles būvnieku.
Savukārt tiesā ir noraidīts “Igate KT” pieteikums par IUB lēmumu
atzīšanu par prettiesisku daļā, ar kuru atstāts bez izskatīšanas iesniegums
saistībā ar betona bruģakmens atbilstību prasībām.
Tiesa arī lēma piedzīt no pašvaldības par labu “Ceļu būvniecības
sabiedrībai “Igate”” tās samaksāto valsts nodevu 30 eiro apmērā.
Tiesas spriedumu vēl iespējams pārsūdzēt AT Administratīvo lietu
departamentā.
Kopējās Loka maģistrāles pārbūves projekta izmaksas ir 21 679 350 eiro. No
tām Kohēzijas fonda (KF) finansējums ir 12 795 946 eiro, valsts budžeta
dotācija pašvaldībām – 564 527 eiro, bet pašvaldības finansējums – 8 318 877
eiro.
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) Komunikācijas un klientu
apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane apliecināja, ka
CFLA pēc tiesvedības beigām vērtēs, vai šajā gadījumā piemērojama finanšu
korekcija attiecībā uz ES līdzfinansējumu.
“Pagaidām vēl nevaram vērtēt ietekmi uz projekta izmaksu
attiecināmību. Pastāv iespēja, ka lēmums tiek pārsūdzēts, un tādā gadījumā
process turpināsies. Izmaksu attiecināmība tiks vērtēta pēc gala
nolēmuma,” skaidroja CFLA pārstāve, piebilstot, ka aģentūra ir lūgusi
pašvaldību sniegt informāciju par plānoto rīcību saistībā ar tiesas spriedumu.
Neoficiālā informācija liecina, ka finanšu
korekcija var sasniegt līdz pat 50% no KF piešķirtajiem 12 795 946 eiro.
“Ceļu būvniecības sabiedrības “Igate”” valdes loceklis
Madars Radželis pavēstīja, ka piegādātāju apvienība “Igate
KT” ir apmierināta ar tiesas spriedumu, kas esot apstiprinājusi, ka
Jelgavas dome neievēroja pašas izstrādāto nolikumu, slēdzot līgumu par Loka
maģistrāles remontu ar personu apvienību “ReRe vide – Hidrostatyba”.
Radželis uzsvēra, ka “Igate KT” jau laikus informēja Jelgavas
domi, ka sagaidāms šāds iznākums, taču “dome ignorēja nolikuma prasības un
arī publiski turpināja stūrgalvīgi apgalvot, ka viss būs labi”.
“Dome vieglprātīgi neuztraucās ne par iespēju, ka rezultātā CFLA var
piemērot finanšu korekciju līdzfinansējumam no ES fondiem, un tie var būt
vairāki miljoni, ne par to, ka mēs varētu vērsties tiesā pret pašvaldību,”
pauda Radželis.
Viņš uzsvēra, ka “Igate KT” ir tiesības prasīt zaudējumu un
negūtās peļņas piedziņu no domes. “Pagaidām lēmumu neesam pieņēmuši, to
darīsim pēc visu apstākļu rūpīgas izvērtēšanas,” piebilda Radželis.
Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne
par tiesas lēmumu saistībā ar Loka maģistrāles projektu:
“Jelgavas pilsētas pašvaldība neapšaubāmi pārsūdzēs
tiesas lēmumu. Pašvaldībai nav izprotams tiesas lēmums, jo divas tiesu
instances jau lēma šo jautājumu un atzina pašvaldības rīcību par tiesisku un
pamatotu. Vēl vienā tiesu instancē prasība pret Jelgavas domi tika noraidīta.
Uzskatām, ka Jelgavas pilsētas Iepirkumu komisijas lēmums ir tiesisks un
pamatots, atbilst normatīvo aktu prasībām, izvēloties Loka maģistrāles
rekonstrukcijai būvnieku, kas, realizējot šo projektu, ļāva pašvaldībai
ieekonomēt 5,4 miljonus eiro.
Šī tiesvedība jau sākotnēji bija uzņēmuma “Igate KT”
vēršanās pret Jelgavas pašvaldību. Iepirkumā par Loka maģistrāles
rekonstrukciju startēja arī “Igate KT” ar piedāvāto līgumcenu – 23 100 100,10
eiro bez PVN, kas bija par 5,4 miljoniem dārgāk nekā personu apvienības “RERE
vide – Hidrostatyba” piedāvātā līgumcena (17 692 909,06 eiro bez PVN)”.
“Firmas.lv” dati liecina, ka Ceļu būvniecības uzņēmuma “Igate”
apgrozījums 2019.gadā bija 37,459 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāks nekā
2018.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 14,6% un bija 2,497 miljoni eiro.
Finanšu dati par pērno gadu vēl nav pieejami.
Foto: no arhīva
