Vērtējot skolēnu dinamiku atsevišķās skolās, secināts, ka
visstraujāk audzis skolēnu skaits Ādažu vidusskolā (+10%), Rīgas
64.vidusskolā (+9%), Jelgavas 4.vidusskolā (+8%) un Mārupes
vidusskolā (+8), ziņo Izglītības ministrijas speciālisti.
Sabiedrībā pieaug pieprasījums pēc kvalitatīvas un mūsdienu
prasībām atbilstošas izglītības, liecina Izglītības un
zinātnes ministrijas apkopotā informācija par 2017./2018.mācību
gadu. Arvien biežāk skolēni un viņu vecāki izvēlas skolas ar
sakārtotu infrastruktūru un daudzveidīgu interešu izglītību gan
skolā, gan tās tuvumā. Izdarot izvēli par labu kādai izglītības
iestādei, tāpat nozīme tiek piešķirta skolas kvalitatīvajiem
rādītājiem: pedagogu klāstam, obligāto eksāmenu indeksam un
olimpiāžu sasniegumiem. Šī tendence vērojama gan lauku reģionos,
gan pilsētās.
Izglītības un zinātnes ministrijas apkopojumā secināts, ka,
pakāpeniski pieaugot izglītojamo skaitam, vienlaikus samazinās
pamata un vidējās vispārējās izglītības iestāžu skaits.
2017./2018.mācību gadā 719 pašvaldību vispārizglītojošajās
skolās 1.-12.klasē mācās 208 254 bērni. Vērtējot izmaiņas
skolu tīklā, pašvaldību dibināto sākumskolu skaits šajā
mācību gadā ir pieaudzis par deviņām skolām – 2017./2018.mācību
gadā darbojas 53 sākumskolas, savukārt par 13 samazinājies
pamatskolu skaits. Šobrīd darbojas 284 pamatskolas. Savukārt
vidusskolu un ģimnāziju skaits šī mācību gada sākumā ir 325.
Vispārējās izglītības statistikas aktuālie dati liecina, ka
pēdējo divu gadu laikā ir palielinājies skolu piepildījums tajās
pašvaldībās, kuras ir mērķtiecīgi īstenojušas mūsdienu
prasībām atbilstošu izglītības tīkla attīstības stratēģiju.
Skolu piepildījums palielinājies Smiltenes, Madonas, Skrundas,
Saldus, Kokneses un Aizkraukles pašvaldībās.
“Smiltenes vidusskola ir viens no pozitīvajiem piemēriem, kurš
parāda, kas notiek, ja apvieno trīs tuvu stāvošas skolas –
sākumskolu, vidusskolu un ģimnāziju. Ieguvums ir tas, ka esam
panākuši skolēnu skaita pieaugumu, un, veidojot lielāku
piedāvājumu, varam, protams, paaugstināt izglītības kvalitāti.
Manuprāt, pats galvenais atslēgvārds izglītībā šobrīd ir
sadarbība jebkurā līmenī, jebkurā veidā – ar ministriju,
pašvaldību un skolām, jo tikai tā varam veiksmīgi strādāt un
nodrošināt izglītības kvalitātes paaugstināšanos,” preses
konferencē pauda Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina.
“Strukturālās pārmaiņas izglītības
iestāžu tīklā Jelgavas un Ozolnieku novados tiek īstenotas,
cieši sadarbojoties ne tikai izglītības vadītājiem un
pedagogiem, bet arī nodrošinot informācijas apmaiņu ar vecākiem.
Šobrīd Jelgavas pilsētā 14% no kopējo skolēnu skaita mācās
bērni no citām pašvaldībām. Vecāki skolas izvēlas, vērtējot
infrastruktūru, skolotāju profesionalitāti, kā izglītības
piedāvājumu. Starp izglītības iestāžu vadītājiem pastāv
koordinēta sadarbība, lai bērniem tiktu nodrošinātas
daudzveidīgas izglītības iespējas,” pauda Jelgavas izglītības
pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Šajā mācību gadā pirmoreiz pieaudzis bērnu skaits pirmskolas
izglītības programmās pašvaldību pakļautības iestādēs. Pērn
pirmsskolas izglītības programmu apguva 86244 bērni, savukārt
šogad 88045 bērni. 30650 bērnu apgūst pirmskolas izglītības
programmu pirmsskolas izglītības iestādēs, 5593 bērni apgūst šo
programmu pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādēs,
savukārt 189 bērni pirmskolas izglītību apgūt cita veida
izglītības iestādēs.
Turpina samazināties to pašvaldības skolu skaits, kurās mācās
līdz 70 izglītojamajiem. Šajā gadā šādu skolu skaits ir 138.
Tādu skolu skaits, kurās mācās līdz 20 skolēniem, ir 14, 41
skolā bērnu skaits ir no 21 līdz 40 skolēniem, savukārt 83
skolās 41 līdz 70 skolēni. IZM uzsver, ka institucionālā tīkla
sakārtošana saistīta ar sākumskolas izglītības pieejamību pēc
iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai, bet vidējai izglītībai
jābūt pieejamai reģionālajā līmenī.
FOTO: no arhīva
