Ar 12 balsīm “par” Jelgavas valstspilsētas domē Finanšu komitejas, Izglītības, kultūras un sporta komitejas, Sociālo lietu un veselības aizsardzības komitejas, Tautsaimniecības attīstības un pilsētvides komitejas kopīgajā sēdē tika nolemts virzīt uz šodienas, 12. februāra, domes sēdi jautājumu par Jelgavas budžetu 2026. gadam. Sagaidāms, ka šodien arī pilsētas jauno budžetu pieņems.

Atturas Rāviņš un Pagors

Saskaņā ar pašvaldības mājaslapā publicēto sēdes protokolu jautājumā par budžetu balsoja 14 no 15 sēdes dalībniekiem. Maksims Galkins no Krievu partijas, kas domē ievēlēts no “Suverēnās varas/Jaunlatviešiem”, “Zemgales Ziņām” teica, ka balsojumā par Jelgavas budžetu piedalījies attālināti un vispār atbalsta pašvaldības sagatavoto lēmumprojektu. Taču viņa balsojums netika sagaidīts. M. Galkins pieļāva, ka tas ir kādu tehnisku iemeslu dēļ.

Sēdes protokolā minēts, ka balsojumā par pašvaldības budžetu atturējās divi deputāti – Andrejs Pagors (Krievu partija) un Andris Rāviņš (Latvijas Zemnieku savienība). Pārējie deputāti, ieskaitot Ritu Vectirāni un Mintautu Buškevicu, kuri nav tā sauktajā pārmaiņu koalīcijā, balsoja “par”.

Pēc apvienotās komiteju sēdes domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis atzina, ka ne tikai pārmaiņu koalīcijas, bet arī opozicionāru M. Buškevica un R. Vectirānes pozitīvais balsojums budžeta jautājumā viņam ir tīkams. Turklāt neviens no deputātiem nebalsoja pret pašvaldības budžeta projektu.

Strīdīgāko jautājumu skata beigās

Pirmie desmit kopīgās sēdes jautājumi diskusijas nerosināja, bet par 11. – budžeta projektu – vismaz precizējoši jautājumi bija deputātiem R. Vectirānei, A. Rāviņam, A. Pagoram un Vilnim Švānam.

Karstākās diskusijas raisīja R. Vectirānes jautājums par gājēju un veloceliņa izbūvi Kalnciema ceļā no Loka maģistrāles līdz Ozolpilij. Zināms, ka to kolektīvajā iesniegumā rosināja Ozolpils apkaimes iedzīvotāji un viņu līdere Leila Dundure un iepriekšējā pašvaldības deputātu sasaukumā process aizgāja tik tālu, ka tika jau izstrādāts būvprojekts šī gājēju un velosipēdistu celiņa būvei. Tomēr arī 2026. gadā budžetā nav atvēlēta nauda šim mērķim. Domes priekšsēdētājs M. Daģis norādīja, ka pašvaldība centīsies atrast līdzfinansējumu šim projektam, bet no pašvaldības budžeta šogad nevar atļauties iztērēt 1,5–2 miljonus eiro Kalnciema ceļa veloceliņa pagarinājumam līdz Ozolpilij.

Brauktuvei augstāka prioritāte nekā ietvei

Kalnciema ceļa apkaimes iedzīvotāja un kolektīvā iesnieguma rakstītāja L. Dundure uzskata, ka Eiropas fondu līdzfinansējuma gaidīšana faktiski nozīmē, ka šis projekts nekad netiks īstenots. “Diemžēl neredzu, ka pārmaiņu koalīcijai šobrīd būtu politiskā griba risināt jautājumu par gājēju un velosipēdistu drošību Kalnciema ceļā. Tieši tas rada sašutumu un vilšanos. Ozolpilij nevajag jaunu asfalta segumu brauktuvei, tai vajag gājēju ietvi un apgaismojumu,” pauž L. Dundure.

Neiztiek ar savu naudu

Pēc 2026. gada pašvaldības budžeta projekta pieņemšanas deputāts Gunārs Kurlovičs izteica gandarījumu. Viņaprāt, pašvaldības budžets nav apņemšanās jaunajā gadā, kuru var sākt dzīvot no nulles. Viņš uzsvēra, ka pašvaldībai jārēķinās ar iepriekšējām finanšu saistībām. Deputāts, kā arī Zemgales Nevalstisko organizāciju centra vadītājs Uldis Dūmiņš piezīmēja, ka jaunajā budžetā trīs reizes palielinājies atbalsts nevalstiskajām organizācijām. Deputāts bažījas, vai tās spēs apgūt piedāvāto atbalstu. Savukārt deputāts Imants Konutis atzina, ka jūtas skumji par to, ka Jelgava saņem piecu miljonu atbalstu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda un nespēj pati sevi nodrošināt.

Jelgavas pašvaldības budžeta ieņēmumi šogad plānoti 146,8 miljonu eiro apmērā un ir sabalansēti ar izdevumiem. Arī šogad prioritātes ir izglītība, infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstība pilsētā. Lielāko projektu realizācijai paredzēti 30 miljoni eiro. Vienlaikus 2026. gada budžeta projektā paredzētas daudz plašākas iespējas jelgavniekiem līdzdarboties savas pilsētvides labiekārtošanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā – 1,3 miljoni eiro plānoti dažādām iedzīvotāju atbalsta programmām: pagalmu labiekārtošanai, līdzdalības projektiem, ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvei, uzņēmējdarbības paplašināšanai, sabiedrisko organizāciju stiprināšanai, pasākumu rīkošanai u. c. Kā viens no lielākajiem pašvaldības investīciju projektiem šogad tiek minēta stadiona būve Spīdolas Valsts ģimnāzijai.

VIEDOKļi

RITA VECTIRĀNE, JELGAVAS PAŠVALDĪBAS DEPUTĀTE

Domāju, ka sarežģījumu ar budžeta pieņemšanu nebūs un ceturtdien tas tiks pieņemts. Katrs politiskais spēks cenšas budžetā iekļaut savas nostādnes, kas ir aktualizētas gan priekšvēlēšanu solījumos, gan ikdienas politikā. Uz 2026. gada budžetu skatos gana pozitīvi tādā ziņā, ka turpinās ZZS iesāktie projekti – Zemgales industriālā parka izbūve, Svētes gultnes tīrīšana, Mākslas skolas pārcelšana uz ēku Mātera ielā 30 (agrāko Spīdolas ģimnāzijas ēku) un citi. Prieks, ka ir atradusies nauda Spīdolas Valsts ģimnāzijas stadiona būvei. Ir lielāks atbalsts privātmāju pieslēgšanai pie pilsētas centralizētā ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Pilsētu, tostarp pašvaldību, veido cilvēki. Pozitīvi, ka šogad visiem pašvaldības darbiniekiem (agrāk tas attiecās tikai uz izglītības un sociālajā darbā strādājošajiem) būs veselības apdrošināšana un pedagogu palīgiem bērnudārzos būs algas pielikums. Citviet algas pielikumi būs saistībā ar štatu samazināšanu un darba efektivitātes celšanu.

Diemžēl nav apmierināta Kalnciema ceļa apkaimes iedzīvotāju prasība izveidot ietvi Kalnciema ceļā posmā no Loka maģistrāles līdz pilsētas robežai. Par to bija iedzīvotāju kolektīvais iesniegums, iepriekšējā deputātu sasaukumā arī izstrādāts projekts, taču tālākais ir apstājies. Iepriekšējā sasaukumā tika sākts izstrādāt gājēju ietves Tērvetes ielā projektu. Tad 2027. gada budžetā būs sagatavoti divi projekti, kas gaidīs īstenojumu. Šeit vajadzēja būt zināmai pēctecībai.

GUNĀRS KURLOVIČS, JELGAVAS DOMES DEPUTĀTS

Budžeta projektā ir daudzas izmaiņas, kas galvenokārt skar administrācijas, prezentāciju un pārmērīgas publicitātes izdevumu samazinājumus. Arī Sabiedriskā centra Skolotāju ielā 8 likvidācija un štatu samazināšana devusi zināmu ietaupījumu. Tomēr nevajadzētu cerēt, ka tagad notiks brīnums un naudas pietiks visiem sapņiem.

Manuprāt, ne visi iesāktie pompozie projekti bija nepieciešami, jo ir daudz “sāpīgākas” lietas, kuras vajadzēja sākt. Diemžēl neko nevar nogriezt kā ar nazi bez finansiālām sekām. Te jārunā par “mantojumu”, ko iepriekšējā izšķērdīgā dzīve ir radījusi. Lielākā problēma – iepriekšējo domes sasaukumu atstātās parādsaistības. Starp Latvijas pašvaldībām Jelgava šajā ziņā ieņem “godpilno” 4. vietu valstī. Pozitīvi, ka budžeta projektā ir rasti resursi pamatsummas atmaksas palielināšanai, kas dos iespēju šos rādītājus pakāpeniski uzlabot. Dzīve nesākas no jauna, un ar saistībām jārēķinās. Tomēr viens liels projekts tiks aizsākts, – beidzot Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijai varēs sākt stadiona būvi.