Jelgavas budžets, rudenī saņemot pedagogu atalgojumam paredzētās valsts
mērķdotācijas, kā arī aizņēmumus, šogad sasniegs 100 miljonus eiro, aģentūra
LETA uzzināja domes sēdē.
Šodien Jelgavā apstiprināts pilsētas budžets 2019.gadam, kura kopējie
budžeta ieņēmumi pašlaik ieplānoti 96,4 miljonu eiro apmērā. Pašvaldība
izpilddirektore Irēna Škutāne skaidroja, ka faktiski budžets sasniegs
vēsturisku atzīmi – 100 miljonus eiro -, ja ņem vērā, ka pašlaik, kamēr nav
apstiprināts valsts budžets, pašvaldība nevar apstiprināt visus plānotos
aizņēmumus. Tāpat pašlaik nav apstiprināta summa, kas tiks saņemta rudenī no
valsts pedagogu atalgojumam.
Pašlaik apstiprinātais budžets paredz, ka aizņēmumi veido vairāk nekā 12
procentus no visiem ieņēmumiem.
Domē pauda, ka kopējie budžeta ieņēmumi šogad ir par gandrīz miljonu eiro
lielāki nekā 2018.gadā. Galvenokārt budžeta pieaugums saistīts ar pašvaldības
plānotu apjomīgu investīcijas projektu realizāciju, gan piesaistot Eiropas
Savienības (ES) fondu līdzekļus, gan ieguldot pašvaldības finansējumu. Kopējā
summa, ko šogad paredzēts apgūt, realizējot projektus, ir 32,9 miljoni eiro.
Viena no galvenajām prioritātēm pilsētā ir atbalsts uzņēmējdarbības
attīstībai. Gan Loka maģistrāles rekonstrukcija, gan Neretas, Prohorova un
Garozas ielas sakārtošana, gan tilta pār Platones upi Miera ielā pārbūve tiek
īstenota ar mērķi attīstīt infrastruktūru, kas ļautu Jelgavā veiksmīgi ienākt
jauniem ražošanas uzņēmumiem. Saskaitīts, ka pēdējā gada laikā darba devēju
skaits pilsētā audzis par 4,7 procentiem, bet pilsētā strādājošo skaits – par
2,8 procentiem.
Pieņemtais budžets paredz Jelgavā turpināt jau pagājušajā gadā aizsāktus
projektus – Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju, Tehnoloģiju un 4.sākumskolas
stadionu rekonstrukciju, Zemgales prospekta 7 pārbūvi, bērnudārza
“Sprīdītis” energoefektivitātes paaugstināšanu, lidlauka poldera
dambja rekonstrukciju, Vecpilsētas ielas 14 un K.Barona ielas 50
rekonstrukciju, veselības veicināšanas aktivitātes, airēšanas bāzes būvniecību,
projektu “Atver sirdi Zemgalē” un citus.
Tiks sākti arī jauni objektu būvdarbi – daudzfunkcionāla centra izveide
Zirgu ielā 47a, grupu dzīvokļu un specializēto darbnīcu Stacijas ielā 13
infrastruktūras izveide personām ar garīga rakstura traucējumiem, ģimeniskai
videi pietuvinātas mājas Nameja ielā būvniecība, bērnudārza
“Kāpēcīši” peldbaseina pielāgošana pieejamības uzlabošanai bērniem ar
funkcionāliem traucējumiem. Tāpat Vecpilsētas ielā 2 paredzēts veidot
Dzīvesziņas un arodu sētu.
Izglītība ir nozare ar vislielāko ieguldījumu apjomu – 40,3 miljoni eiro
jeb 42 procentus no pilsētas kopējā budžeta. Pašvaldība šogad paredz sākt jauna
bērnudārza Nameja ielā projektēšanu, kā arī būvprojekta izstrādi ēkai Brīvības
bulvārī 31a, kas jau ilgstoši stāv neizmantota, lai perspektīvā arī tur darbu
sāktu vēl viens jauns bērnudārzs. Deputāts Gunārs Kurlovičs gan pauda, ka
izlietot līdzekļus tik nelielas ēkas pārbūvē nebūtu lietderīgi, jo tajā varēs
izveidot tikai četras grupas, piedāvājot būvēt vēl vienu jaunu bērnudārzu, taču I.Škutāne oponēja, ka pārbūvēt vecu ēku varēs ātrāk, un jautājums ar vietu
nodrošināšanu bērnudārzos ir ļoti aktuāls.
Tāpat dome lēma palielināt līdzfinansējumu gan privātajām pirmsskolas
izglītības iestādēm, gan auklēm. Savukārt, lai paaugstinātu Jelgavas
konkurētspēju pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniegšanā, palielināts
atalgojuma apmērs pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs – pedagogi par 40
stundu darba slodzi saņems 820 eiro mēnesī līdzšinējo 730 eiro vietā.
Pagājušajā gadā Jelgavā darbu sāka divas jaunas iestādes, un arī šogad
pilsētā plānots atvērt vismaz vienu jaunu privāto bērnudārzu.
Šogad paredzēts pabeigt divu vērienīgu projektu realizāciju – jau septembrī
pēc pilnīgas skolas rekonstrukcijas savā mājvietā atgriezīsies Jelgavas Valsts
ģimnāzija, tāpat līdz ar jauno mācību gadu ekspluatācijā tiks nodota ēka
Zemgales prospektā 7, kur turpmāk varēs darboties bērnu un jauniešu centrs
“Junda”.
I.Škutāne pauda, ka pašvaldības budžeta projekts sagatavots pēc
piesardzības principa, jo šis gads īpašs ar to, ka valstī ir apstiprināts
pagaidu budžets. Tikai pēc valsts budžeta pieņemšanas, kas plānots aprīlī,
pašvaldībām taps zināms, kādi būs noteikumi pašvaldību budžetiem. Visvairāk tas
skar aizņēmumu politiku, jo pašlaik pašvaldībām ir ļauts aizņemties līdzekļus
tikai ES fondu projektu līdzfinansēšanai, bet ne savām iniciatīvām. Līdz ar to
pēc valsts budžeta izsludināšanas Jelgavas pašvaldības budžets būs jāpārskata.
Deputāti, balsojot par budžetu, neatbalstīja G.Kurloviča priekšlikumu
par līdzekļu samazināšanu pilsētai nozīmīgiem pasākumiem un autobusu parkam,
pārdalot tos futbola skolai un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu
veikšanai.
Foto: pixabay.com
