Lieta par Lielupes piesārņošanu, kurā apsūdzēts «Jelgavas cukurfabrikas» vadītājs Jānis Blumbergs par videi nodarītu būtisku kaitējumu, būs jāskata no jauna, aģentūru BNS informēja Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja.
AT pirmdien nolēma atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu un nosūtīja lietu jaunai iztiesāšanai Zemgales apgabaltiesā. Senāta lēmums nav pārsūdzams.Ar Zemgales apgabaltiesas 2010.gada 27.oktobra spriedumu Blumbergs tika atzīts par nevainīgu un attaisnots. Savukārt pirmās instances tiesa Blumbergu atzina par vainīgu un piesprieda maksāt naudas sodus.Senāta lēmumā teikts, ka Zemgales apgabaltiesas spriedumā nav norādīti pierādījumi un to vērtējums, kas apstiprinātu tiesas secinājumu, ka Blumberga darbībās nav noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Spriedumā nav izklāstīti arī motīvi, kāpēc apelācijas instances tiesa noraida tos pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība.Apelācijas instances tiesa kā vienīgo no pierādījumiem savā spriedumā minējusi profesora V.Jansona 2007.gada 14.marta atzinumu par Lielupes piesārņošanu, taču norādītais pierādījums nav vērtēts atbilstoši likuma prasībām.Kasācijas instances tiesa uzsver, ka apelācijas instances tiesas secinājums par to, ka Blumbergam izvirzītā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas prasībām tāpēc, ka viņš apsūdzēts par iekšējo virszemes ūdens piesārņošanas pieļaušanu, nevis piesārņošanu, nav pamatots ar likuma normām.Toreizējam a/s «Jelgavas cukurfabrika» valdes priekšsēdētājam Blumbergam apsūdzība tika izvirzīta pēc Krimināllikuma 102.panta 2.daļas par to, ka 2005.gada septembrī Lielupē tikuši novadīti nepietiekami attīrīti ražošanas notekūdeņi no cukurbiešu skalošanas iekārtām.Laika posmā no 2005.gada 19.septembra līdz aptuveni 26.septembrim Lielupē lejpus cukurfabrikas Valgundes pagastā notika zivju un vēžu slāpšana un bojāeja. Kaitējuma sekas pastiprināja arī laika apstākļi.A/s «Jelgavas cukurfabrika» valde 2005.gada 30.septembra paziņojumā atzina, ka 2005.gada 18.septembrī laika apstākļu ietekmē izveidojās situācija, ka ūdens plūsma upē ilgstoši apstājās un ziemeļu vēja iespaidā upē novadītie notekūdeņi tika virzīti atpakaļ uz ūdens ņemšanas vietu, un radās situācija, ka vairākkārt tika izmantoti vieni un tie paši ūdeņi biešu mazgāšanai.Saskaņā ar likumu «Par piesārņojumu» operatoram ir pienākums ierobežot vai pārtraukt ražošanu un citu darbību uz noteiktu laikposmu, ja tas nepieciešams nelabvēlīgu meteoroloģisku vai citu apstākļu dēļ, kas šajā gadījumā netika darīts.Izskatot lietu pirmajā instancē, Jelgavas tiesa 2010.gada 14.jūnijā Blumbergu atzina par vainīgu un sodīja ar 65 minimālo mēnešalgu naudas sodu, tas ir 11 700 latu. Tāpat pirmās instances tiesa piedzina no Blumberga par labu valstij 1462 latus par videi nodarītiem zaudējumiem, 9181 latu par zivju resursiem nodarītiem zaudējumiem, 416 latu par izdevumiem, kas saistīti ar zivju resursiem nodarītā zaudējuma aprēķinu, un 700 latu procesuālos izdevumus par ekspertiem izmaksāto atlīdzību par atzinumu sagatavošanu.Izskatot lietu sakarā ar apsūdzētā aizstāvja iesniegtu apelācijas sūdzību, Zemgales apgabaltiesa 2010.gada 27.oktobrī Blumbergu atzina par nevainīgu un attaisnoja, bet Valsts vides dienesta kompensācijas pieteikumu atstāja bez izskatīšanas.Ar kasācijas sūdzību tiesā vērsās prokurors Ilvars Kunigs.
