Tradicionālais pašvaldības konkurss
senioriem, kas šogad tika izsludināts Eiropas kultūras mantojuma
gada kontekstā, uzsverot personības nozīmi kultūras mantojuma
izpētē, saglabāšanā un popularizēšanā norisinājies
7.decembrī Svētes pagasta Jēkabnieku kultūras namā, informē
pašvaldības pārstāve Enija Kreicberga-Kapša.
Titula “Kultūras mantojuma glabātājs
un popularizētājs Jelgavas novada 2018” ieguvēji:
Janīna Caune – Elejas pagasts
Janīna ir elejniece jau 51 gadu un
visi, kas mācījušies Elejas vidusskolā, var apliecināt
matemātikas skolotājas stingro dabu un silto sirdi. Tikpat pamanāms
un sajūtams ir viņas latviskais viedums, kas sajaucies gan ar
pašizpausmi mūzikā, gan ticības ceļu. Janīnas iesaiste kultūras
pasākumos iet roku rokā gan ar latvisko dzīvesziņu, gan ticības
apliecinājumu, jo viņa ir arī Elejas katoļu draudzes vecākā,
spēlējot Misēs kā ērģelniece. Līdz ar to elejnieki tur godā
un atceras viņas svētdienas skolu un kristīgās nometnes bērniem.
Caur savu personību viņa bijusi daudziem cilvēkiem iedvesmas
avots.
Sofija Daņiļeviča – Glūdas pagasts
Sofija atradusi pašizpausmi gan
dejošanā kolektīvā “Sens tik sens”, gan dzejas rakstīšanā,
gan rokdarbos. Sofija iesaistījusies Glūdas pagasta tautas
lietišķās mākslas studijas „Nākotne” darbībā un radījusi
visdažādākos darbus – rakstainus cimdus, šalles un zeķes,
tamborējusi stilīgas jauniešu zeķes līdz celim, audusi burvīgas
villaines un segas, tamborējusi sedziņas, dekoratīvās
spilvendrānas un krēslu pārklājus, izšuvusi smalkus izšuvumus,
audusi lina palagus un dvieļus, kā arī radījusi desmitiem
krāsainu grīdsegu no šķietami nevajadzīgām un neizmantojamām
ādiņām, lupatiņām un diegiem. Gadu gaitā Sofijas radītie darbi
ir eksponēti izstādēs gan pagastā un novadā, gan arī Rīgā
Dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādēs.
Saiva Drupa – Jaunsvirlaukas pagasts
Saiva dzimusi Kurzemē, bet uzskata sevi
par zemgalieti, jo nu jau 35 gadus dzīvo Jelgavas novada
Jaunsvirlaukas pagastā. Jaunība pagājusi, strādājot par vetārsti
saimniecībā “Dzirnieki”. Šobrīd viņa strādā
Jaunsvirlaukas pagastā kā tūrisma informācijas punkta vadītāja,
kultūras centrā “Līdumi” pavadīti jau 16 darba gadi. Viņa
vadījusi sieviešu klubiņu, bijusi pensionāru kluba vadītāja,
ieguvusi daudz jaunas zināšanas, apmeklējot dažādus kursus un
pulciņus. Apguvusi ādas amatniecības prasmes, pabeigusi gidu
kursus un ar biedrības “Iepazīsim sevi” starpniecību
guvusi apstiprinājumu projektu konkursā LEADER programmā ar
nosaukumu “Novadpētniecības muzeja izveidošana Staļģenes
muižā”. Daudz darba un enerģijas ieguldīts, apzinot un pētot
vēstures faktus par Jaunsvirlaukas pagasta teritoriju, par Staļģenes
muižas rašanos, par latvisko dzīvesziņu, par senču atstāto
kultūras mantojumu. Savas zināšanas un amata prasmes Saiva ar
prieku nodod tūristiem, viesiem, bērniem, muzeja apmeklētājiem un
citiem līdzcilvēkiem gan kā gide, gan kā ādas apstrādes
meistare. Viņa ir aktīva dalībniece folkloras kopā “Liepāre”,
piekopj un popularizē latviešu tautas tradīcijas, gadskārtu
svētkus, un ar godu nēsā Zemgales tautastērpu.
Ausma Freimane – Kalnciema pagasts
Beigusi Jelgavas mūzikas skolā
kordiriģentu klasi un visu savu mūžu veltījusi mūzikas mācībai,
bērnu, jauniešu un iedzīvotāju izglītībai ne tikai mūzikā,
bet arī latviešu tautas tradīciju nodošanai no paaudzes uz
paaudzi. Kopš 1973.gada Ausma Kalnciemā strādā kā muzikālais
pedagogs, ansambļu un folkloras kopu vadītāja. Vislielākā dzīves
daļa saistās ar pirmsskolas izglītības iestādi “Mārīte”,
mācot mazajiem dzīvi uzlūkot caur mūziku. Pateicoties Ausmai,
vairāki desmiti mazo vokālistu dziedošā “Cāļa” konkursam ar
tautas dziesmām un estrādes skaņdarbiem stāvējuši uz
konkursantu skatuvēm un dažkārt izdevies tikt līdz lielajam
konkursa finālam televīzijā.
Juris Čuričevs – Lielplatones
pagasts
Juris ir gleznotājs kopš sevi atceras,
kas dabas skaistumu ne tikai redz, bet to izzīmē savos darbos,
atspoguļojot arī Lielplatones ainavas un arī tās vēsturi, par
kuru mūsu paaudzes gandrīz neko nezina – senas pēckara
fotogrāfijas ir pārtapušas gleznās. Jau vairāk kā četrus gadus
Juris darbojas ar bērniem, gleznošanas nodarbības pārvēršot par
treniņu un mācēšanu saskatīt dzīves skaisto, harmonisko dabā
un krāsās. Nodarbībās viņi ne tikai zīmē, bet arī dalās
savās pieredzēs, stāstos par redzēto, par izdzīvoto. Šī
studija ap sevi pulcināja arī pieaugušos, kuri nekad nebija
uzdrošinājušies turēt rokās otu. Vēl kādas šķautnes, caur
kurām Juris ļaujas radošumam, ir satīriskā dzeja un sava novada
un īpaši Lielplatones pagasta padziļināta izpēte. Viņš ir
iniciators līdzīgi domājošu cilvēku grupas izveidei, kam patīk
kājām veikt garākas pastaigas, apzinot vēsturiski nozīmīgas
vietas un objektus. Juris izceļas ar asu prātu un humora pilnu
attieksmi pret dzīvi, un nav nekāds brīnums, ka apkārtnes
izpētītāju grupa galu galā ieguva nosaukumu “Staiguļi”. Viņš
ir autors veselai virknei satīrisku dzejoļu, kas ir iekļauti
“Zemgales vācelītēs” vairāku gadu garumā un arī izdevis
savu dzejoļu krājumu “Tā kā joks”.
Septiņdesmit seši gadi nav par
šķērsli, lai valsts svētku nozīmīgajā jubilejā nevarētu pati
noaust sev tautiskos svārkus un uzšūt linu kreklu, ko ar lepnumu
uzvilkt Dziesmu un deju svētkos. Tieši tā ir rīkojusies
Līvbērzes
pagasta kultūras mantojuma glabātāja –
Monika Trušele. Monika jau 18 gadus darbojas tautas
lietišķās mākslas studijā “Līve”, kur iegūst jaunas
zināšanas aušanā, tapošanā. Ar saviem darbiem piedalījusies
gan dažādās rokdarbu izstādēs, ar pašadītajām zeķēm un
čībām iepriecina mājiniekus. Jau 14 gadus viņa dzied arī
folkloras kopā “Zemgaļi”. Līdz pensijai Monika darbojās
Līvbērzes kultūras namā, kur aizvadījusi 15 darba gadus dažādu
pasākumu ietvaros. Taču tagad viņa ir aktīviste arī sportā –
apmeklē nūjošanas nodarbības un vingrošanu. Pērn pagasta
svētkos ieguvusi 2. vietu nūjošanā, savukārt šogad senioru
sporta spēlēs ieguva 3. vietu naudas skaitīšanā.
Jāzeps Ošs – Platones pagasts
Jāzeps Ošs Platonē dzīvo no
1974.gada, tur uzcēlis māju, audzinājis bērnus, bijis gan pūtēju
orķestra dalībnieks, Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības
vadītājs, kad atjaunoja Ģ.Eliasa “Zīlēnus”, gan otrās
brīvvalsts sākumā – no 1990. līdz 1992.gadam – Platones pagasta
vecākais. Līdz šodienai ir sertificēts meliorācijas speciālists.
Taču ārpusdarba aizraušanās ir dzimtas ciltskoka izzināšana.
Jāzeps pats saka, ka 1972.gadā esot “saslimis” ar ciltskoka
bacili. Ciltskoks gan esot vēlāk izrādījies nevis koks, bet
krūms. Izpētes un saišu meklējumu rezultātā 1983.gadā tēva
mājās Preiļu novada Saunas pagasta Pundurienē Jāzeps atzīmējis
visu 44 brālēnu un māsīcu salidojumu. Nākamgad – 2019.gada
20.jūlijā tiek gatavots viņa vectēva (pa tēva līniju) visu
pēcteču salidojums tēvamājās Pundurienē. Dzimtas sakņu izpēte,
tās zināšanas patiesi ir specifiskas un tās tiek nodotas dzimtas
jaunajai paaudzei. Tajā pat laikā tas rada arī interesi dzimtai
nepiederošajos cilvēkos. Pašlaik viņa ciltskoka radu lokā ir
savienotas 5805 personas un tas ir “Ginesa rekorda” cienīgs
darbs! No 2010. līdz 2015.gadam tapusi viņa grāmata “Vienkārša
cilvēka atmiņas”.
Mairita Dūze – Sesavas pagasts
1957. gadā Mairita kopā ar vīru Ojāru
Dūzi kā jaunie lopkopības speciālisti tika nosūtīti darbā uz
kolhozu Avangards. Nu jau vairāk kā 60 gadus meitene no Mūsas
krastiem dzīvi vada Vircavas upes krastos, kur uzcelta māja,
izaudzināta meita. Vetfeldšeres profesijā Mairita nostrādājusi
50 gadus, darot šo darbu ar patiesu mīlestību. Paralēli tam savas
ikdienas gaitas un izjūtas Mairita mēģinājusi ietērpt dzejā.
Par dzīvi Bērvircavā, par notikumiem senākā un ne tik senā
pagātnē, par cilvēkiem, kas veidojuši pagasta un Bērvircavas
vēsturi. Visos 11 Zemgales vācelītes krājumos ir publicēta arī
Mairitas (Ķērpes) Dūzes dzeja. Mairitai sāp sirds par
likteņa varā pamesto kādreiz tik skaisto un daudz ko pieredzējušo
ēku – Bērvircavas muižu. Ja Sesavā atbrauc kāda ekskursantu
grupa, tad Mairita tiek lūgta stāstīt par Bērvircavu. Viņas
stāstījums ir dzirkstošs un aizraujošs, to papildinot un
pieskandinot ar dzeju, leģendāriem un vēsturiskiem notikumiem,
spoku stāstiem un arī uzdziedāšanu.
Broņislava Dzene – Svētes pagasts
Broņislava aktīvi darbojas Jelgavas
Latviešu biedrības dzejas klubiņā “Pieskāriens”. Ar saviem
dzejas lasījumiem piedalījusies dažādos pagasta, novada un dzejas
kluba rīkotos pasākumos. Broņislavas dzeja atrodama grāmatā
“Brīnums” , kas izdota 2015. gadā un “Pa gaismas taku”, kas
izdota 2017. gadā, un Zemgales vācelītē no 2012. gada. Viņa ir
arī Piecu autoru kopkrājuma “Karameles” līdzautore.
Kultūras mantojuma glabātājs
Valgundes pagastā – Kārlis Degainis
Viņš ir kaislīgs senās
radiotehnikas, pulksteņu, patafonu kolekcionārs, arīdzan
restaurētājs un remontētājs. Lielajā kolekcijā, kas veidota
teju 50 gadus, ir visi Latvijā ražotie radioaparāti jau no pašiem
pirmsākumiem. Līdzās radioaparātiem viņa kolekcijā ietilpst
senie pulksteņi, patafoni un liela skaņu plašu kolekcija – sākot
pat ar 1904.gadu. Kārlis kopā ar sievu darbojas lauku tūrisma
jomā, līdz ar to kolekcija ar radiotehniku kļūst kā izpētes
priekšmeti daudziem interesentiem. Kārlis prot lieliski aizraut
stāstījumos, ir erudīts ne tikai savas kolekcijas eksponātu
vēsturē, bet arī Valgundes pagasta vēstures jautājumos.
Ruta Baņģiere –Vilces pagasts
Aktīvi darbojusies Vilces pagasta
vēstures izpētē. Vākusi gan senas fotogrāfijas, gan dažādus
dokumentus un citas liecības par vilces novadniekiem cauri
gadsimtiem. Vilces pagastā vadījusi kultūras darbu, un no 1984.
gada līdz 2005. gadam strādājusi Vilces pagasta bibliotēkā par
bibliotekāri. Zinoša un erudīta kundze, piedalījusies konkursos
un ir kaislīga krustvārdu mīklu minētāja. 1997. gadā saņēmusi
titulu “Zemgales pūce” un galveno balvu – ceļojumu uz Prāgu.
Sadarbībā ar Sigurdu Rusmani viņas novadpētniecības vākums
palīdzēja tapt grāmatai “Zeme starp Rundāli un Tērveti”,
kurā ir ļoti bagāts vēsturiskais materiāls par Vilces pagastu.
Savu vākumu Ruta Baņģiere ir apkopojusi 25 biezās mapēs un
nodevusi glabāšanā Vilces pagasta muzejā. Tās glabā vēstures
liecības par ievērojamiem Vilces pagasta ļaudīm, kultūru,
sadzīvi un notikumiem.
Kultūras mantojuma glabātāji
Vircavas pagastā
ir divi nominanti jo kā ģimene viņi izkopj un
izzina vēstures vērtības, ienes tās ģimenē un uztur kā daļu
no latviskās identitātes – Jānis
un Dainuvīte Redbergi. Jau kopš bērnības Jāņa
mīļākā vieta bijusi mājas bēniņi, kuros zēns saskatīja
vēsturisko elpu, atrodot tur gan ģimenes noglabātās senās
saimniecībā nelietotās lietas un dažādas mantas. Dzīves
ceļi Jāni aizveda uz Rīgu, kur mācījies, strādājis, saticis
arī Dainuvīti, tad nodibināta ģimene . 1998. gadā Jānis ar
Dainuvīti atgriezušies uz dzīvi savās dzimtajās mājās Vircavā,
kas celtas 1928.gadā. Interese par visu seno Jānim Redbergam ir
saglabājusies visa viņa mūža garumā. Šai aizrautībai viņi ir
ļāvušies abi kopā ar sieviņu. Vēl dzīvodami Rīgā, abi
krājuši vēsturiskus priekšmetus, bet Vircavā savu aizraušanos
tikai paplašināja. Mājas saimniecības ēkā, bijušajā cūku
kūtī, Jānis izveidojis muzeju, kuru sauc par “jaunrades namu”.
Šeit savākti priekšmeti – skolas somas, šujmašīnas, kafijas
dzirnaviņas, pudeles un tml. lietas, kuras liecina par aizgājušo
laiku. Arī mājas iekštelpās ir jūtama senatnes elpa. Šeit var
apskatīt 30-to gadu drēbju skapjus, traukus, spoguļus, kuri nav kā
greznumlietas, bet ir ģimenes ikdienas lietošanā. Seno trauku,
tējkannu, krūzīšu, pusdienu šķīvju un vāžu kolekcionēšana
ieņem īpašu vietu Redbergu ģimenē. Ar šiem priekšmetiem viņi
klāj ģimenes lielo godu un pusdienu galdu, tādējādi izbaudot
vēsturisko elpu un kopā būšanas mirkļus.
Anita Reihenbaha – Zaļenieku pagasts
Latvijas simtgadei veltītajā raidījumā
“Latvijas pērles” ir arī Ūziņu vējdzirnavas, kurā Anita
nosaukta par Meldermeitiņu, jo Anitas tēvs saņēma mantojumā
Ūziņu dzirnavas un divus gadus nostrādāja par dzirnavnieku. Anita
sadarbībā ar Ūziņu bibliotēkas vadītāju Gunitu Kulmani
ekskursantiem stāsta par Ūziņu dzirnavu vēsturi, pieskata tās un
ir oriģinālās atslēgas glabātāja. Izstādē, kas notika no
jūlija līdz septembrim Ūziņu bibliotēkā, bija izstādīts viss
sakrātais un saglabātais 50 gadu garumā, sākot no 1968. līdz
2018. gadam. Jau 50 gadus Anita dzied korī Jelgavā, sākot ar
studentu kori LLA un tagad senioru korī “Gaisma”. Izstādē bija
redzama ar ekonomistes precizitāti un lietišķumu veikta koru
darbības uzskaite – piedalīšanās lielajos Dziesmu svētkos,
studentu Dziesmu svētkos, Pasaules koru olimpiādē un citos
pasākumos. Ir veidoti koru dalībnieku saraksti, mapēs savāktas
publikācijas par koru darbību, arī fotogrāfijas, bukleti un citas
liecības. Bagātīgi sakrāti arī lietiskie pierādījumi –
programmiņas, vimpelīši, nozīmītes, dalībnieku kartes, dziesmu
grāmatas, arī cepurītes, lakatiņi, maisiņi un tml. Šajos
materiālos bagāto kultūras mantojumu varēs smelties arī nākamās
paaudzes. Ar rūpību veidotā kolekcija dod iespēju izjust Dziesmu
svētku nozīmīgumu mūsu valsts un tautas dzīvē.
Šogad aprit jau septiņi gadi kopš
Europe Direct informācijas centrs un Jelgavas novada Senioru
biedrība organizē konkursu senioru sniegtās pieredzes un
novērtētās aktivitātes atzinībai. Ik gadus konkursa tēma tiek
mainīta, lai akcentētu dažādas vērtības, kas senioru gados
sniedz dzīves piepildījumu.
Foto: Jelgavas novada pašvaldība
