Pieci sabiedrības pārstāvji brīvprātīgi un vairākas reizes vairāk Jelgavas novada pašvaldības darbinieku obligātā kārtā bija ieradušies uz sapulci par Jelgavas novada attīstības stratēģiju 2012.-2032.gadam. Dokuments paredz četrus atšķirīgus attīstības scenārijus – «Silikona līdzenums», «Maizes fabrika», «Drošā māja» un «Tūrisma meka».
No pašvaldības darbinieku puses saistībā ar minēto dokumentu netika izteikts neviens priekšlikums, bet novada iedzīvotāji Kārlis Rimša, Mārtiņš Vadzis, Aleksejs Molčanovs, Aigars Grīnbergs un Madars Lasmanis diskutēja par šo pašvaldības māja lapā publicēto dokumentu, ko atzina par visai nekonkrētu, nesavietotu ar Nacionālās Attīstības plānu un pat utopisku. «Kāda jēga pašvaldībai runāt par dzelzceļa attīstību novadā, ja uz Vītoliņiem pēdējais autobuss atiet jau astoņos vakarā! Jāapspriež ir iedzīvotājiem tuvas, saprotamas lietas!» mudināja A.Grīnbergs. Vairāki diskusijas dalībnieki skeptiski izteicās par stratēģijā ietverto iedzīvotāju skaita pieauguma tendenci. «Jūs domājat jaunām ģimenēm būvēt mājas vai piešķirt zemi?» vaicāja M.Lasmanis. Stratēģijas autore plānotāja Inese Baumane paskaidroja, šis dokuments ietver mērķus, taču ne plānu, kā tos sasniegt. Noslēgumā pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte aicināja interesentus iepazīties ar pašvaldības mājas lapā publicēto stratēģiju un solīja, ka iedzīvotāju ieteikumi tikšot ņemti vērā un aicināja iesūtīt tos pa pastu. Viņa piebilda, ka darbs pie stratēģijas pilnveidošanas turpināsies līdz gada beigām.Pašlaik iedzīvotāji var iepazīties ar četriem attīstības scenārijiem. «Silikona līdzenums» paredz, ka Jelgavas novads strauji attīstīsies kā progresīvo tehnoloģiju centrs, jo «novada līdzenais reljefs ir labs priekšnoteikums plašu ražotņu izvietošanai. Visā teritorijā tiek veidoti milzīgi uzņēmumi un ražotnes, kas nodrošina darbu vietējam labi izglītotajam darbaspēkam, kā arī tiek ievests papildus labi apmācīts darbaspēks.» Attīstoties, «momentānais iedzīvotāju skaits Jelgavas novadā būtiski palielinās. Tā kā kvalitatīvam internacionālam darbaspēkam tiek pielietota rotācija, iedzīvotāju skaits ir mainīgs un atkarīgs no ražošanas apjomiem. Tā kā lielākā daļa ražotņu un uzņēmumu ir ārvalstu ar prognozētu uzturēšanās laiku, ēkas un būves tiek veidotas īslaicīgas.»Modificētu produktu ražošanu paredz scenārijs «Maizes fabrika». «Lauku ainava tiek papildināta ar industriālām lauksaimnieciskās ražošanas būvēm un noliktavām. Produktu un izejvielu transportēšanai tiek izveidots kvalitatīvs ceļu tīkls, tiek atjaunots un intensīvi izmantots dzelzceļa transports. Lai nodrošinātu nepieciešamo darbaspēku, pie lauksaimnieciskajām ražotnēm tiek veidotas jaunas un modernas dzīvojamo māju grupas. Dzīvojamās mājās tiek nodrošināta kvalitatīva dzīves vide ar labām iespējām relaksēties, lai cilvēki būtu gatavi intensīvam darbam,» šāda aina uzburta attīstības stratēģijā.Scenārijs «Drošā māja», kas dokumentā atzīts arī par iespējamāko, paredz, ka novada attīstība tiek orientēta, galvenokārt, uz patstāvīgo iedzīvotāju, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, labvēlīgu ekonomisko vidi un saglabājot esošo dabas un kultūrvēsturisko mantojumu.«Jelgavas novads dēļ tā specifiskā reljefa, un lielā ūdens teču daudzuma kļūst par vienu no populārākajiem tūrisma galamērķiem. Tiek būvētas lielas viesnīcas ar plašiem stāvlaukumiem, izveidoti kvalitatīvi galvenie autoceļi nokļūšanai pie viesnīcām. Viesnīcu tuvumā tiek izvietoti dažādi apskates un izklaides objekti. No viesnīcām attālinātos tūrisma objektus iespējams sasniegt izmantojot velosipēdus, zirgu pajūgus, zirgu izjādes vai vēsturisku lauksaimniecības tehniku. Tūristiem tiek piedāvāts vairāku dienu garumā apskatīt «autentisku» Zemgales dzīvi. Mākslīgi tiek veidotas lauku sētas, kur var iepazīties ar lauku dzīves veidu,» paredz scenārijs «Tūrisma meka».Ar dokumentu var iepazīties pašvaldības mājas lapā .
