Jelgavas novada uzņēmēji sabiedrības
iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākuši parakstu vākšanu pret
pašvaldību apvienošanas plānu, kas paredz Jelgavu apvienot ar Jelgavas un
Ozolnieku novadiem, aģentūru LETA informēja Jelgavas novada pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Viena no iniciatīvas autorēm – novada
uzņēmēja Ināra Mālkalne – uzskata, ka reformas gaitā Jelgavas novadam, pilsētai
un Ozolniekiem ir jāsaglabā savs pašreizējais statuss. Viņa piedalījusies arī
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē, kad izskatīja
jautājumu par novadu apvienošanu.
“Redzot, cik vienaldzīgi Saeimas
komisijas locekļi attiecās pret pilsētas un novadu argumentiem, cik bezjēdzīgi
nospēlēta tika demokrātija, Mālkalne ir pārliecināta, ka savu viedokli paust
var tikai skaļi un ar pārliecību par savu taisnību – bez smalkas diplomātijas
un gudrām runām -,” pauda pašvaldībā.
Iniciatīvas autori aicina abu novadu un
pilsētas iedzīvotājus iesaistīties un nobalsot pret pašreizējo apvienošanas
plānu. Uzņēmēji ir pārliecināti, ka pilsētai ir svarīgi augt kā republikas
nozīmes pilsētai, bet novadam būtiski saņemt tiešas investīcijas lauku
attīstībai. Apvienotā novadā, tik lielā teritorijā, būs daudz zaudējumu kā
pilsētniekiem, tā lauciniekiem, tikai daudzi to vēl nesaprot un neaptver,
uzskata uzņēmēji.
“Mēs nedrīkstam iznīcināt laukus. Un
reformai ir jābūt ar vienlīdzīgiem nosacījumiem pret visām pilsētām un
novadiem. Ja mūs nedzird Saeimas komisijas sēdē, tad aicinu iedzīvotājus savu
viedokli paust ar parakstiem “Manabalss.lv”,” skaidroja
Mālkalne.
Līdz ceturtdienas pulksten 15.50 portālā
iniciatīvu atbalstījuši 166 cilvēki.
Jau ziņots, ka pēc trīs stundu debatēm
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija atbalstīja Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu apvienot
Jelgavu ar abiem kaimiņu – Jelgavas un Ozolnieku – novadiem.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris
Rāviņš (ZZS), aizstāvot pilsētas tiesības palikt kā atsevišķai administratīvi
teritoriālajai vienībai, saglabājot valsts nozīmes statusu, klāstīja, ka
pašlaik Jelgavai ir liela pārnovadu ietekme. Pilsēta esot kultūras, zināšanu,
loģistikas centrs, universitātes pilsēta, nodrošina darba vietas iedzīvotājiem
no kaimiņu un arī tālākiem novadiem.
Pilsētas mērs arī uzskata, ka, pilsētu
apvienojot ar abiem kaimiņu novadiem, pārnovadu ietekme samazināsies. Turpretī
palielināsies pašvaldības pakalpojumi izmaksas pilsētas iedzīvotājiem,
samazināsies starptautiskā atpazīstamība, Eiropas Savienības fondu pieejamība,
domā Rāviņš.
Neticību vairāku deputātu vidū izraisīja
Rāviņa teiktais, ka dažādu pašvaldību informatīvo sistēmu salāgošana, pēc
pašvaldības aplēsēm, varētu izmaksāt pat piecus miljonus eiro.
Pret visu trīs pašvaldību apvienošanu bija
arī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS). Viņš uzskata, ka
vietvara spēj pildīt tai noteiktās funkcijas, turklāt, neskatoties uz lielo
pagastu skaitu, visu teritoriju attīstība notiek vienmērīgi. Tieši nevienmērīga
teritoriju attīstība, pēc Caunes paustā, ir viens no plānotās reformas
draudiem.
Viņš arī salīdzināja vairākus novada
rādītājus, piemēram, attīstības līmeņa indeksu, ieņēmumu apmēru uz vienu
iedzīvotāju, ar pašvaldībām, kuras reformas neskars, uzsverot, ka vairākos
aspektos Jelgavas novads pārspējot Līvānu vai Daugavpils novadus. Arī
iedzīvotāju skaitu kritums novadā esot mazāks.
Pārmetumus reformai veltīja arī Ozolnieku
novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA). Viņš minēja vairākus
kritērijus, kuros novads pārspējot Jelgavas novadu un pilsētu, aizstāvot
Ozolnieku novada tiesības pastāvēt atsevišķi. Turklāt novads pēdējos piecos
gados ne vienmēr ir saņēmis dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas
apliecinot, ka novads var pastāvēt atsevišķi.
Viņš arī pauda šaubas, ka, apvienojot trīs
pašvaldības, visiem skolēniem tiks nodrošinātas brīvpusdienas, kā tas pašlaik
ir Ozolnieku novadā.
Savukārt parlamentāriete Regīna
Ločmele-Luņova (S) pauda bažas, ka sociālajā jomā zaudētāji būs Jelgavas novada
iedzīvotāji, jo novadā “sociālā pakete” esot labāka nekā pilsētā.
Viņa arī nespēja saprast, kāpēc Liepājai,
Rēzeknei un Daugavpilij reformas gaitā plānots saglabāt atsevišķas pašvaldības
statusu, bet Jelgavai tas ir liegts. Šādu lēmumu viņa sauca par politisku.
Savukārt Saeimas deputāts Viktors Valainis
(ZZS) aicināja kolēģus neapvienot pašvaldības, jo Jelgava esot visa reģiona
dzinējspēks. Viņš arī solīja, ka aicinās iedzīvotājus demokrātiskā veidā,
rīkojot protesta akcijas, paust savu viedokli pret pašvaldību apvienošanu.
Protesti varētu būt lielāki nekā iepriekš Saulkrastos notikušie, prognozēja
deputāts.
Emocionāla komisijas sēdē izvērtās
Jelgavas novada iedzīvotājas, zemnieces Mālkalnes uzruna. Viņa aicināja
deputātus domāt par iedzīvotājiem un, pirms lemt, atbraukt uz novadu.
Diskusiju noslēgumā deputātu vairākums
nobalsoja pret visu trīs pašvaldību kā atsevišķu administratīvi teritoriālo
vienību saglabāšanu.
Foto: no arhīva
