Jelgavas novadu apvienojot ar Jelgavu un
Ozolnieku novadu, investīcijas pieplūdīs pilsētai, kavējot lauku teritoriju
attīstību, uzskata Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Cauns (LZS).
Novada vadītājs aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka
novads iepriekšējās teritoriālās reformas periodā ir pierādījis ļoti
līdzsvarotu visu pagastu attīstību – investīciju ieguldījumu, projektu līdzekļu
piesaisti, infrastruktūras sakārtošanu un kopīgu redzējumu gan par sniegtajiem
pakalpojumiem, gan to kvalitātes nodrošinājumu.
“Kā novads esam spējuši nodrošināt pārdomātu
attīstības programmu sava novada ceļu, iestāžu, pakalpojumu attīstībai, arī
iedzīvotāju kopīgi īstenotiem pasākumiem, iedibinātām tradīcijām. Turklāt kā
pašvaldība realizējam visas pašvaldībai deleģētās funkcijas, kur, piemēram,
mazie novadi to nespēj nodrošināt,” komentēja Caune.
Viņš arī uzsvēra, ka primārais uzdevums ir bijis pagastiem sniegt
līdzsvarotu attīstību un arī iedzīvotājiem sniegt tādu finansiālu atbalstu, kas
ir specifisks atbalsts tieši lauku iedzīvotājiem, stimulējot viņu iespējas
dzīvot laukos un saņemt tādus pat pakalpojumus kā pilsētā.
“Diemžēl teritorijas apvienošana ar Jelgavas
pilsētu sniegs vairākas negatīvas izpausmes – investīcijas un resursi pieplūdīs
un tiks novirzīti vairāk pilsētas teritorijas stiprināšanai, un palēnām atkal
lauku teritorija savā attīstībā pavājināsies. Uzstādījums par vienotiem
pakalpojumiem neiztur kritiku, jo jau tagad novads nodrošina vienotus pakalpojumus,”
par plānoto reformu kritisks ir novada domes vadītājs.
Pašvaldība, ja tai būtu izvēles iespējas, labprātāk
apvienotos ar citu lauku teritoriju, piemēram, Tērveti, jo arī tas ir lauku un
ar lauksaimniecību saistīts novads, kam apvienošanās “sniegtu papildus
kapacitāti saņemt kvalitatīvus komunālo pakalpojumu sniedzēja risinājumus,
mājokļu politikas attīstību, dalību projektos un investīciju piesaistē”.
Pēc Caunes domām, būtu svarīgi, lai ministrija līdz ar
prezentēto teritoriālās reformas plānu prezentētu arī analīzi esošajai
situācijai, izvērtējot katra esošā novada vai pilsētas stiprās un vājās puses,
piesaistītos finanšu līdzekļus un projektu investīcijas, teritorijas
sakārtošanu, rezultātus izglītības iestāžu modernizācijā un optimizācijā, un
tikai tad vērtētu, vai šim novadam ir nepieciešama pievienošanās kādam
administratīvam centram.
“Pretējā gadījumā kārtējo reizi kāds vēlas
īstenot reformu reformas pēc kādu politisku ambīciju vārdā. Turklāt, ja reiz
šis jaunais reformas plāns paredz teritoriju robežas kādreizējo rajonu
ietvaros, tad vajadzētu atcerēties, ka ne velti lielākās pilsētas jau reiz tika
izdalītas ārpus rajoniem – tieši tāpēc, lai nepakļautu lauku teritorijas
pakāpeniskai iznīkšanai par labu pilsētas attīstībai -,” piebilda Caune.
Jau vēstīts, ka, īstenojot administratīvi teritoriālo
reformu, Zemgalē pēc iedzīvotāju skaita lielākā pašvaldība varētu veidoties ap
Jelgavu. Apvienojot Jelgavu, kā arī kaimiņu Jelgavas un Ozolnieku novadus,
jaunā pašvaldība apvienotu teju 96 000 iedzīvotāju.
VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu
samazināt no 119 līdz 35.
Ministrijas izstrādātais teritoriālais iedalījums tiks
nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.
Foto: no arhīva
