Lai ikvienam saprotamā veidā runātu par Eiropas Parlamenta (EP) lēmumiem un ietekmi, šajā mācību gadā vairāk nekā simts skolās risinās EP Informācijas biroja projekts “Garšīgie likumi”. Tajā, diskutējot ar nozares ekspertiem par pārtikas drošību, piemēram, kāpēc izglītības iestāžu virtuvēs tiek samazināts sāls un cukura patēriņš, kas tas par alergēnu sarakstu pie ēdienkartes un kā atšķirt ģenētiski modificētu pārtiku, piedalās arī Aizupes pamatskolas jaunieši.
Iesaistoties projektā, skolēni dabaszinību, bioloģijas un ģeogrāfijas stundās apguvuši mācību materiālus par alergēniem, ģenētiski modificētiem organismiem un jauno pārtiku. Piedāvātie materiāli, kas ir piemēroti gan vidusskolēniem, gan pamatskolas vecāko klašu audzēkņiem, izstrādāti sadarbībā ar uzturzinātnes ekspertiem, pedagogiem un saskaņoti ar Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļu un Pārtikas uzraudzības departamentu, kā arī Valsts izglītības satura centru.
“Jautājumos par pārtikas drošību līdzās nozares ekspertiem un uzņēmējiem īpaši svarīgi iesaistīt arī jauniešus – nākotnes patērētājus, uzņēmējus un vecākus. Patlaban industrija strauji piedzīvo inovācijas gan pārtikas saturā, gan marķējumā, tādēļ būtiskas ir jauniešu zināšanas un izpratne, kā arī personīgais viedoklis par reālo situāciju. Šajā saistībā informējam arī par EP paveikto darbu un pieņemtajiem lēmumiem iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, pārtikas drošībai un administratīvā sloga mazināšanā uzņēmējiem,” projekta “Garšīgie likumi” mērķi un būtību skaidro EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.
Pirmdien saruna par to, kas ir ģenētiski modificēta pārtika, vai tā ir sastopama Latvijā un kā EP lēmumi uzlabo alerģisku cilvēku dzīves kvalitāti, notika arī Aizupes pamatskolā. Uzņēmuma “Labā virtuve”, kas, rūpējoties par kvalitatīvu pārtiku, sniedz ēdināšanas pakalpojumus ap 400 Rīgas privāto bērnudārzu audzēkņiem, vadītāja Edīte Pedo stāsta, ka ap desmit procentiem bērnu ir alerģiski. “Mēs viņus saucam par īpašajiem bērniem. Viņi cieš no piena produktu, glutēna, paprikas, arī tauku nepanesības. Tad nu ēdienu gatavojam vienā lielā un daudzos maziņos katliņos,” raksturo uzņēmēja. Viņa piebilst, ka izglītības iestāšu ēdinātāju darbs patlaban ir ielikts “stingrā rāmī”. Arī projekta pārstāve Jolanta Bogustova pārliecināta, ka, ieviešot likumus un vairojot izpratni par pārtikas drošību, izdosies mazināt bērnu skaitu, kuri cieš no dažādām pārtikas alerģijām, kā arī liekā svara, ko izraisa, piemēram, pārmērīga cukura lietošana.
Foto: Raitis Puriņš
