Kāpēc jūs vispār to darāt, un vai jums ar galvu viss ir kārtībā? Tie ir
visbiežāk uzdotie jautājumi, kurus nākas dzirdēt Artūram Blumfeldam un
Mārītei Bahromkinai – jaunai ģimenei no Jelgavas novada Svētes pagasta,
kas iegādājusies īpašumā Svētes pili un tai piegulošo aptuveni trīs
hektāru lielo teritoriju, sākusi tās sakopšanas un atjaunošanas darbus.
Svētes
jeb Lielsvētes muižas kungu māja jeb Svētes pils savulaik bija Kurzemes
un Zemgales hercoga Pētera Bīrona vasaras rezidence, kuru pēc hercoga
pasūtījuma 1774. gadā uzbūvēja galma arhitekts Severīns Jensens.
Pilij
bija izteikts centrālais korpuss un gari sānu korpusi, kuros divu stāvu
augstumā atradās oranžērija un gleznu galerija. Pils Ovālā zāle
greznuma ziņā bijusi līdzvērtīga Rundāles pilij. Pie pils bija stallis,
kalpu mājas un parks.
1876. gadā sākās Svētes muižas pārbūve armijas
vajadzībām un tika uzceltas kazarmas, kurās dzīvoja vispirms Krievijas
impērijas, pēc tam Latvijas armijas karavīri. Pēc Otrā pasaules kara
bijušajās muižas ēkās atradās padomju armijas kazarmas. Pēc armijas
izvākšanās visas pārvērtās graustā.
Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu
lasiet 14. jūnija “Zemgales Ziņās”
