«Šķiet, visas negācijas, ko ikdienā jūtam sabiedrībā, akumulējas ūdeņos. Cilvēku paliek aizvien mazāk, bebru skaits aug, tie aizņem lielākas platības un ar saviem ikdienas paradumiem pazemina ūdeņu kvalitāti,» saka upju attīrīšanas projekta aizsācējs zinātnieks hidrobiologs Andris Urtāns.
Viņš secina – agrāk runājām tikai par lauksaimnieciskās darbības sekām, bet pēdējos gados ūdenstilpēs arvien vairāk pa meliorācijas grāvjiem ieplūst piesārņojums no nepareizi apsaimniekotiem mežiem.
Jau trešo gadu Jelgavas novadā projektā «Ūdenstilpņu atveseļošanas pasākumi» norisinās upju tīrīšanas talkas, ko organizē Latvijas Vides aizsardzības fonds un Jelgavas novada biedrība «Liel.Barons». Šovasar paredzētas piecas talkas Svētes, Platones, Sidrabes un Vircavas upēs. Vakar, piedaloties kuplam talcinieku pulkam, norisinājās pirmā šāgada talka Svētes upē pie Jēkabnieku tilta, un tās laikā dabasmīļi attīrīja kādreizējo peldvietu. Kā novēroja «Ziņas», talkā piedalījās daudz jaunieši.
A.Urtāns stāsta, ka sanešus, kas nonāk upēs, var salīdzināt ar celulītu, tie piepilda upes, aizsprosto oļu un grants posmus, kas ir upes bioloģiski aktīvās vietas, ūdens neelpo, sāk aizaugt, ar laiku šādas vietas pamet arī zivis. Hidrologs piebilst, ka ūdeņi ir atvērtas sistēmas, tāpēc viss, kas notiek ūdenstilpju krastos, ar laiku nonāk arī upēs. A.Urtāns kā upju tīrīšanas talku aizsācējs Latvijā pozitīvas pārmaiņas saskata pavisam neilgā laika posmā: Jelgavas novadā ir pretimnākoša pašvaldība, talku skaits ik gadu palielinās, savukārt akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» sāk pat ierīkot speciālus dīķus, kas mazina piesārņojuma nonākšanu Latvijas mazajās upēs.
Vairāk par akciju un nākamajām talkām lasiet piektdien laikrakstā «Zemgales Ziņas».
Foto: Agris Samcovs
