Ar zemnieku saimniecības «Rudeņi» īpašniekiem Jolantu un Pēteri Knopēm tiekamies dienu pēc zemnieku nemieriem Rīgā, kur piedalījās arī šīs saimniecības tehnika un cilvēki. Kā klājas grūtajos laikos joprojām perspektīvajai saimniecībai, kāpēc zemniekos rūgst tāds nemiers, vai protestos panākts cerētais – par to šajā sarunā.
Abi saimnieki stāsta, ka zemnieku nemieri brieduši jau kopš pērnās vasaras, līdz beidzot apnicis sēdēt, kaut ko gaidīt un paciest, ka mūsu valstī ar lauciniekiem nerēķinās kā ar cilvēkiem. Šokējis, kā strādā valdība, ministri. Ja kāds jauns likums ES institūcijās top divus gadus, bet nu jau demisionējušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze tam «pieslēdzies» tikai pēdējā pusgadā – tā nevar strādāt, uzskata «Rudeņu» saimnieki. Lauksaimniekus arī šokējis, ka valsts tik lielu atbalstu sniegusi «Parex bankai», nopērkot to par pāris latiem un pat īpaši necenšoties to skaidrot «dumjajai» tautai, tāpēc prasījuši, lai viņiem kādu piena kombinātu pārdod par diviem latiem. Kad paši vēlējušies nopirkt kādu ražotni, no zemniekiem prasīti miljoni, taču lauksaimniekiem tādas naudas neesot. Savukārt veidot piensaimnieku kooperatīvus un kooperēties traucējot latviešu raksturs. Zemnieku protesta akcijas atbalsta, jo sāp sirds par kolēģiem – citiem zemniekiem – īpaši par draugiem Vidzemē, kuriem ejot grūtāk. «Jāturas kopā, jo cik tad mūs, lauksaimnieku, ir,» tā P.Knope.J.Knope piebilst, ka viņi – «Rudeņu» saimnieki – neesot nekādi pārgudrīši, kas tagad citus varot mācīt, kā strādāt. Dažādas atziņas gūtas arī vairāk nekā desmit gadu saimniekošanas praksē. Tagad «Rudeņos» vecās fermas vietā tiek celta jauna…Plašāk par zemnieku saimniecību «Rudeņi» – trešdienas, 11.februāra, «Zemgales Ziņās».
