Jelgavas novada domes deputāti
vakardienas sēdē apstiprinājuši lēmumprojektu, kas paredz
atjaunot Spertālu balvu –
novadnieka Arvīda Spertāla un viņa sievas Margas vārdā nosaukto un
vairāk nekā pirms 30 gadiem iedibināto apbalvojumu par izciliem un
ievērojamiem sasniegumiem teātra mākslā –, informē pašvaldības
pārstāve Dace Kaņepone. Pirmā atjaunotā balva tiks pasludināta
un pasniegta 25. aprīlī, kad Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzejā tiks atklāta izstāde «Spertālu laikmets latviešu
teātrī».
Šogad aprit 120 gadi, kopš
dzimis ievērojamais scenogrāfs vircavnieks Arvīds Spertāls, kurš
20. gadsimta 20.–30.
gados bija Jelgavas profesionālā teātra dekorators, pēc kara arī
Akadēmiskā drāmas (tagad Nacionālā) teātra galvenais
mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas Skatuves glezniecības
darbnīcas vadītājs. Radot
izrāžu scenogrāfijas un kostīmus Jelgavas teātrī un vēlāk
Nacionālajā teātrī, Arvīds
Spertāls
kopā ar savu dzīvesbiedri Margu Spertāli, kura bija pirmā kostīmu
māksliniece Latvijā, ierakstījuši Latvijas teātra mākslas
vēsturē tikai un vienīgi Spertālu mākslas rokrakstam piederošas
spožas lapaspuses. Viņu
abu radošā darbība, profesionalitāte un inteliģence cēla teātra
izrāžu māksliniecisko līmeni ne tikai vizuāli.
Saistībā ar Arvīda Spertāla
jubileju pēc viņa mazdēla Ginta Strēļa ierosinājuma Jelgavas
novads šogad atjaunojis Arvīda un Margas Spertālu balvu. Balva
Latvijas scenogrāfijā un teātra kostīmu mākslā
pirmo reizi tika pasniegta 1987. gadā, Arvīda Spertāla 90.
dzimšanas dienā, tās dibinātāji tolaik bija kolhozs «Rosme».
Par pirmo laureātu kļuva jubilāra skolnieks Akadēmiskā drāmas
teātra galvenais dekorators Gunārs Zemgals. Nākamajā gadā to
saņēma scenogrāfs Andris Freibergs, bet 1989. gadā – Indulis
Gailāns par scenogrāfiju izrādei «Mūžības skartie».
Šogad atjaunoto balvu
vērtēšanas komisija piešķirs, vērtējot scenogrāfijas vai
teātra kostīmu mākslu Latvijas teātros, tajā skaitā par mūža
ieguldījumu. Domājot par balvas vizuālo veidolu, Jelgavas novada
pašvaldība sadarbībā ar Arvīda Spertāla mazdēlu, kas ir
profesionāls mākslinieks, izveidojusi koka skulptūru ar sudraba
elementiem. Tā atveido cilvēcisku tēlu ar kroni galvā.
Izvēlētajam laureātam balvu pasniegs Margas un Arvīda Spertālu
scenogrāfijas un teātru kostīmu izstādes atklāšanā Ģ.Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
«Atjaunoto balvu esam
iecerējuši pasniegt ik pēc pieciem gadiem, lai
attīstītu un veicinātu Latvijas scenogrāfijas un kostīmu mākslas
attīstības procesus. Jāteic, ka no Vircavas pagasta cēlušies
vairāki ievērojami Latvijas teātru darbinieki –
gan minētie Arvīds un Marga Spertāli, gan aktieri un režisori
Jēkabs Duburs Āriņš un Pēteris Lūcis. Vēlākajos gados
iedibinātās
teātra tradīcijas kopš 1999. gada Vircavā turpina lauku
amatierteātru festivāls «Bīne», kas pulcē kolektīvus no
dažādiem Latvijas novadiem. Tādēļ šogad, kad Arvīdam Spertālam
atzīmējam apaļo jubilejas gadu, esam ieplānojuši to padarīt
pasākumiem piesātinātu. Septembrī Vircavā Latvijas amatierteātru
festivāla «Bīne» laikā aicināsim cilvēkus uz piemiņas vakaru
«Pa Arvīda Spertāla ceļu», kura laikā runāsim par mākslinieku
nacionālās identitātes un Rietumeiropas skolas sakausējumu Arvīda
Spertāla un Margas Spertāles daiļradē, pasākums būs arī
mākslinieka dzimto māju «Žagatas» iezīmēšana Latvijas
kultūrvēstures kartē. «Žagatas» ir kultūras vēstures piemiņas
vieta. Tās šodienas Jelgavas novada un Latvijas kultūras ainavā
ir jāiezīmē ar jauniem kultūras notikumiem, kuri vēstī par
Arvīda Spertāla atstāto kultūras mantojumu, tas ir arī viens no
mūsu nacionālajiem dārgumiem,» komentē Jelgavas novada
pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Anita Liekna.
Publicitātes foto
