Divas stundas ilga debates Zemgales apgabaltiesā, kur
29. augustā tika skatīta Jelgavas novada iesniegtā apelācijas
sūdzība par Jelgavas tiesa spriedumu «Daukšu» lietā. Tiesneši
Regīna Knabe, Daina Baltā un Aigars Sniedzītis lika manīt, ka šīs
problēmas risinājums šoreiz nav īsti tiesas kompetencē. Tomēr
Jelgavas domes nolīgtie juristi Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgers
palika pie sava, apgalvojot, ka Zaļenieku pagasta zemnieks
Tālivaldis Bratkus nevis labticīgi, bet gan slēpjot no pašvaldības
problēmu ar Jelgavas rajona padomes un Zaļenieku pagasta padomes
nekorekti sagatavotajiem dokumentiem (1995. gadā) vēlējies paturēt
īpašumā dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas Daukšas ar tiem
piederošajiem 64,4 hektāriem zemes.
Savukārt Tālivalža Bratkus advokāts Pauls
Makarovs-Makaronoks atzina, ka varētu izlīgt mieru ar Jelgavas
novada pašvaldību tikai tādā gadījumā, ja vispirms tā
atvainotos Bratkus ģimenei par nodarīto pārestību un
apvainojumiem. No tiem spilgtākais, pēc viņa teiktā, ir meli, ka
jaunie Daukšu saimnieki nav noorganizējuši nevienu Aspazijas
atceres sarīkojumu. Tajā pat laikā debatēs tika atzīts –
nevis Jelgavas novada pašvaldības, bet gan Zemesgrāmatas tiesneša
kompetencē ir Bratkus ģimenes īpašumtiesību atzīšana.
Maijā pieņemtajā Jelgavas tiesas spriedumā tika
atzīts, ka šajā īpašuma iegūšanas apstrīdēšanā ir
iestājies vairāk nekā desmit gadu noilgums un ka Tālivaldis
Bratkus, samaksājot pirkuma līgumā prasītos 22 tūkstošus latu,
ir kļuvis par labticīgu pašvaldības mantas ieguvēju. Sprieduma
nolasīšana Zemgales apgabaltiesā paredzēta 12. septembrī.
Foto: no arhīva
