Glūdas pagasta Vaivadu māju pagalmā iebraucēju skatu piesaista kāda neliela auguma ķēve – no malas raugoties, šķiet, ka pļavā piesietais dzīvnieks mitis badā, jo lops izkāmējis, nespodru apmatojumu un žēlīgu skatienu.
«Ziņas» par vārgo ķēvi pavēstīja Pārtikas un veterinārajam dienestam. Tā pārstāve Dienvidzemgales pārvaldes vadītāja vietniece Ineta Kupča skaidro, ka ķēvītes Lastočkas saimniece pensionāre Agafija Ļevikina dzīvnieka reģistrācijas datos norādījusi – tas dzimis pirms 31 gada. Ķēves vecums arī izskaidro, kādēļ tā tik kārna. Tādā vecumā zirgiem parasti nodiluši zobi, tāpēc tiem ir grūtības uzņemt barību pat tad, ja tā ir visapkārt. Dienesta inspektori, aplūkojot ķēvi klātienē, secina – ķēvi moka gastroenterīts, kas ir kuņģa un zarnu iekaisums. To iepriekš dokumentos jau apliecinājis saimnieku vairākkārt izsauktais veterinārārsts. Pēc I.Kupčas teiktā, ķēvi moka periodiski aizcietējumi un caureja, turklāt tādā vecumā tos izārstēt esot grūti. Lai atvieglotu ķēves mokas, vienīgais variants esot to nolemt nāvei. Taču Vaivadu saimniekiem iemidzināšanai nepietiekot naudas, jo eitanāzija izmaksātu ap 60 latu, bet specializētas firmas izsaukšana lopa utilizācijai maksātu vēl līdz 30 latiem. Ķēvi nekur tuvumā nevarot nodot arī gaļā, jo cilvēki tik veca lopa gaļu uzturā nelieto, turklāt mūsu novadā vairs netiek audzēti arī kažokzvēri, kam mēdz izbarot tādus mūžu nodzīvojušus dzīvniekus.Zirgu vidējais vecums parasti ir līdz 20 gadiem, savukārt 30 gadu vecumu sasniegušu ķēvi nozares pārzinātāji dēvē par ilgdzīvotāju.
