Elejas pagasta Sesavas kapsētas īpašniece vietējā evanģēliski luteriskā draudze, kas aizliegusi tur apbedīt citām ticībām piederošos pagastļaudis, pret tiem kļuvusi piekāpīgāka, kad bijusi nepieciešama palīdzība kapu sakopšanā – privātas kapsētas uzpošanā pie darba likti tā sauktie stipendiāti, kuriem citkārt jāstrādā pašvaldības teritorijās, šodien ziņo laikraksts «Zemgales Ziņas».
Bezdarbnieku rosību Sesavas evanģēliski luteriskās draudzes kapos ievērojuši tie paši sesavnieki, kuri gada sākumā mediju palīdzību meklēja, jo viņiem tika liegts šajā kapsētā apbedīt savu ģimenes locekli, kaut gan tur atdusas visi radinieki.
Jelgavas novada pašvaldība atzīst, ka sakopšanas darbos Sesavas kapos Elejas pagastā piedalījušies nodarbinātības programmas darbinieki. Tas veikts, atsaucoties uz draudzes šefa zemnieka Pētera Knopes lūgumu atbalstīt kapsētas sapošanu. «Sesavas kapi ir vēsturiski izveidojusies apkārtnes iedzīvotāju pēdējā atdusas vieta. Tāpat jāuzsver, ka šis ir izņēmuma gadījums un, lai arī tas saistīts ar sabiedriski nozīmīga objekta sakopšanu, šī situācija tiks parunāta ar Sesavas pagasta pārvaldes vadītāju,» skaidro pašvaldības pārstāvis Jānis Erno.
Pagasta pārvaldnieks Jānis Skrauplis bezdarbnieku sūtīšanā tīrīt privātus kapus neko nepareizu nesaskata: «Tur jau visi mūsējie vien guļ. Turklāt draudze sagādāja transportu un arī pusdienas. No mums bija tikai darbaspēks.» Viņš teic, ka «stipendiāti», kuru patlaban ir 12, strādā arī pārējos piecos pagasta kapos, par kuriem gādā pārvalde. «Vienos kapos strādā vienu, maksimums, divas dienas. Sasēdinām mašīnā kādus piecus, septiņus strādniekus, līdzi viss aprīkojums. Daļa griež krūmus, citi grābj lapas. Tā ātri tiek galā.»
