Noslēdzot
projektu «Elejas muižas apbūves restaurācija», kas norit ar
Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas
«Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana»
atbalstu, 9. martā Elejas Saieta namā notiks pasākums «No idejas
līdz realizācijai». Paredzēts, ka tajā piedalīsies Jelgavas
novada domes vadības, Norvēģijas vēstniecības un kultūras
ministrijas pārstāvji, bet par projekta virzību un
galvenajiem izaicinājumiem darbu gaitā stāstīs tā realizētāji
un restaurācijas darbu veicēji, informē pašvaldības pārstāvis
Jānis Erno.
Noslēguma
pasākumā projekta vadītāja Anita Škutāne iepazīstinās ar EEZ
projekta «Elejas muižas apbūves restaurācija» rezultātiem,
savukārt arhitekts Ēriks Cērpiņš uzstāsies ar prezentāciju
«Tējas namiņš un mūra žogs. No vīzijas un ieceres līdz
projekta realizācijai».
Pasākuma
gaitā tiks sniegts ieskats ne vien projekta aktivitātēs, bet
klātesošajiem būs iespēja dzirdēt divas prezentācijas par
vēstures tematiku, kas saistīta ar Tējas namiņu. Tā vēsturnieks
Andris Tomašūns uzstāsies ar prezentāciju par vēstures mantojuma
saglabāšanu Zemgalē un Elejas Tējas namiņa nozīmību šī
mantojuma kontekstā, bet arhitekts Lars Jakobs Hvindens-Haugs no
Norvēģijas Kultūras mantojuma pētniecības institūta sniegs
vispārīgu ieskatu par tējas namiņiem, to funkcijām un austrumu
ietekmes elementiem tajos. Pēc semināra Saieta namā visi
klātesošie varēs doties aplūkot Tējas namiņu.
Projekta
vadītāja Anita Škutāne, komentējot gaidāmo pasākumu, norāda,
ka pats Tējas namiņš nodots lietošanā jau pērn decembrī, jo
bija noslēgušies visi būvniecības darbi, savukārt gaidāmais
pasākums ir visu projekta aktivitāšu noslēgums.
Jau ziņots, ka tējas namiņu un
vēsturisko žogu gar muižas parku atjaunoja celtniecības uzņēmums
SIA «Arčers», kā arī restaurācijas procesā iesaistījās
topošie restauratoru asistenti, kas šo amatu apgūst Zaļenieku
komerciālajā un amatniecības vidusskolā. Realizējot projekta
galvenās aktivitātes, tika ņemtas vērā vēsturiskās ieceres un
plānojums, kas rasts vēsturiskās informācijas analīzē –
kartogrāfiskajos materiālos, vēsturisko ēku projektos, aprakstos,
fotogrāfijās. It īpaši noderīgas liecības apkopotas Rundāles
pils pētījumu materiālos un 1992. gadā izdotajā katalogā
«Elejas pils».
Projekta
kopējās izmaksas ir 293 346,69 eiro, EEZ finansējums –
211 942,99 eiro, valsts līdzfinansējums –
37 401,70 eiro, Jelgavas novada pašvaldības
projekta finansējums –
44 002 eiro, Jelgavas novada
pašvaldības papildfinansējums –
109 886,97 eiro.
Ar
EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību Islande,
Lihtenšteina un Norvēģija sekmē sociālo un ekonomisko atšķirību
mazināšanu un divpusējo attiecību stiprināšanu ar
saņēmējvalstīm Eiropā. Visas trīs valstis cieši sadarbojas ar
ES atbilstoši EEZ līgumam. No 2009. līdz 2014. gadam paredzētais
EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu apjoms bija 1,79 miljardi
eiro. Norvēģija nodrošināja apmēram 97 procentus no kopējā
finansējuma apmēra. Uz finansējuma saņemšanu var pretendēt
nevalstiskās organizācijas, pētniecības un akadēmiskās
institūcijas, kā arī publiskais un privātais sektors 12
jaunākajās ES dalībvalstīs, Grieķijā, Portugālē un Spānijā.
Sadarbība ar donorvalsts institūcijām ir ļoti plaša, un darbības
iespējams īstenot līdz 2016. gadam.
Foto: Jelgavas novada pašvaldība
