Jelgavas novada
pašvaldība šodien piespiedu kārtā nojauks nelegālas būvniecības objektu, un tas praktiskā izpildījumā ir bezprecedenta
gadījums Latvijā. Parasti, ja lemts par patvaļīgas būvniecības
objekta nojaukšanu, to īsteno pats īpašnieks, taču šajā
gadījumā tā organizēta ar vairāku dienestu iesaisti, ņemot vērā
īpašnieku ignorējošo attieksmi domes un tiesas lēmumu izpildei,
informē pašvaldības pārstāve Alise Ozoliņa.
Dzīvojamā māja
“Luģi 1” Kalnciema pagastā ir patvaļīgi uzbūvēta applūstošā
dabas teritorijā. “Jau gadiem aktīvi paužot protestu Jelgavas
novada Būvvaldes lēmumiem un nihilistiski noraidot pašvaldības
iniciatīvu dialoga veidā panākt kompromisu īpašuma saudzīgai
pārvietošanai, konflikts briedis jau kopš 2009. gada. Atzīstot
savu patvaļīgo būvniecību, “Luģi 1” īpašnieki galvenokārt
apelējuši pie tik izplatītās prakses Latvijā, ka nelegālas
būvniecības dokumentāciju var sakārtot arī vēlāk, kā arī
uzskatot, ka individuālos gadījumos izņēmuma kārtā likumu
normas var nepiemērot,” ziņo A.Ozoliņa.
Noslēdzoties
tiesvedības procesam vairākās instancēs, Augstākās tiesas
lēmums 2014. gada 18. jūlijā apstiprināja Jelgavas novada domes
2010. gada lēmuma tiesiskumu un atzina piespiedu izpildi un
patvaļīgi uzbūvētās būves nojaukšanu. “Ar domes lēmumu
“Luģi 1” īpašniecei Valentīnai Rudenko tika uzdots deviņu
mēnešu laikā nojaukt patvaļīgi uzbūvēto dzīvojamo māju un
saimniecības ēku. Taču līdz pat šim brīdim ēkas īpašnieki
domes lēmuma izpildi ir ignorējuši jeb precīzāk –
ar mērķi kavēt tiesas un Jelgavas novada domes lēmumu izpildi
V.Rudenko, tur dzīvodama, organizējusi tiešus vai netiešus
šķēršļus piekļuvei pie ēkas,” turpina A.Ozoliņa.
Ēkas nelegāla
būvniecība aizsākusies vēl pirms Jelgavas novada kā
administratīvas vienības izveides 2009. gadā, kad V.Rudenko
pretēji Kalnciema pilsētas ar lauku teritorijas Būvvaldes
rakstiskam atteikumam izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu
ēkas projektēšanai aizsāka vienģimenes mājas celtniecību.
Teritorija atrodas Lielupes aizsargjoslā un ir plūdu apdraudēta.
Pēc gada – 2010. gada rudenī –
tobrīd jau Jelgavas novada Būvvalde, pārbaudot situāciju,
konstatēja patvaļīgi uzbūvētos ēkas pamatus un aizsāktā pirmā
stāva celtniecību. Īpašniekiem tika sastādīts pārbaudes akts
par nelikumīgu būvniecību, un Administratīvā komisija uzlika
administratīvo sodu. Uzaicinot kundzi uz Jelgavas novada domes
apvienoto komiteju sēdi situācijas paskaidrošanai, īpašniece
nenoliedza, ka pēc būvvaldes atbildes saņemšanas pretēji
norādītajam atteikumam izsniegt plānošanas un arhitektūras
uzdevumu tomēr uzsākusi un turpinājusi būvniecību.
Lai gan strīdu
diskusijās mājas īpašniece mēģinājusi gan būvi definēt kā
mazēku, gan citādi determinēt tās statusu, konkrētajā gadījumā
ēka iekļaujas vienotā apbūves laukumā 180 kvadrātmetru platībā.
Pašvaldība vairākkārt ir aicinājusi V.Rudenko uz pārrunām, lai
piedāvātu risinājumu uz zināmiem kompromisiem, tiecoties
vienoties par alternatīva apbūves gabala piedāvājumu un
labprātīgu, pakāpenisku būves pārvietošanu. Tā vietā no
īpašnieku puses turpināti celtniecības darbi, izrādīta vien
neiecietīga ignorance un arīdzan tieši draudi. 2010. gadā
Jelgavas novada dome pieņēma lēmumu par būves atbrīvošanu un
nojaukšanu, uzliekot par pienākumu V.Rudenko par saviem līdzekļiem
deviņu mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas,
nojaucot jaunbūvi, atjaunot iepriekšējā stāvoklī zemes īpašumu
“Luģi 1”.
Pamatojoties uz
Administratīvā procesa likuma 361. pantu, 2015. gada 26. maijā
V.Rudenko tika nosūtīts brīdinājums “Par Jelgavas novada domes
2010. gada 24. novembra piespiedu izpildi”, kas, pamatojoties uz
Administratīvā procesa likuma 361. panta piekto daļu, nav
pārsūdzēts tiesā un ir stājies spēkā.
Vēl 2017. gada
vasaras nogalē Jelgavas novada pašvaldība ēkas īpašniekiem
nosūtīja brīdinājumu par piespiedu naudas piemērošanu saistībā
ar domes lēmuma nepildīšanu. “Luģi 1” īpašnieki ar sūdzību
par sūtīto brīdinājumu vērsās Jelgavas novada pašvaldības
Administratīvo aktu strīdu komisijā, kas, izskatot sūdzību, to
noraidīja kā nepamatotu.
Ņemot vērā valstī
izplatīto praksi, ka patvaļīgu būvniecību nereti uzskata par
“kaut kā nokārtojamu lietu”, pašvaldība pārmet gan domes opozīcijas deputātiem,
gan plašsaziņas līdzekļiem emocionāli sakāpinātas diskusijas vēl pēc tiesvedības
beigām, kas esot veicinājušas īpašnieces maldinošu paļaušanos uz pozitīvu rezultātu.
“Līdz pat šim
brīdim īpašnieki ir ignorējuši gan Jelgavas novada domes lēmumu,
gan Augstākās tiesas nolēmumu. Pašvaldība bija nonākusi
situācijā, kurā tā nevar izpildīt likumā “Par pašvaldībām”
un Būvniecības likumā uzliktos pienākumus. Apgrūtinātā
administratīvā akta piespiedu izpilde nostādīja pašvaldību
ķīlnieces lomā, vienlaikus radot iluzoru visatļautības,
nesodāmības un tiesību normu ignorances iespējamību Latvijā.
Turklāt publiskā telpā ēkas īpašniece paudusi tiešus draudus
gan uzņēmējam, kurš pašvaldības veiktā iepirkuma rezultātā
ir ieguvis tiesības nojaukt pretlikumīgi uzbūvēto ēku, gan
paziņojumus agresīvai rīcībai pret sevi pašu,” tā A.Ozoliņa.
Sabiedriskās
kārtības ievērošanai nelikumīgi uzceltu būvju nojaukšanas
procesā šodien iesaistīti Jelgavas novada pašvaldības
speciālisti un Pašvaldības policija, sadarbojoties ar Valsts
policijas un citiem atbildīgajiem dienestiem.
Foto: no arhīva
