Izskalojums tilta pār Lielupi balsta daļā neietekmē tilta
nestspēju, pausts Jelgavas pašvaldības skaidrojumā pēc Valsts kontroles (VK)
revīzijas, kurā VK neguva pārliecību par vismaz 98 pašvaldību tiltu drošību.
Jelgavas pašvaldība
skaidroja, ka 2019.gadā tiltam pār Lielupi Lielajā ielā tika veikta galvenā
inspekcija. Eksperts savā atzinumā norādīja uz nepieciešamību nekavējoties
plānot speciālo inspekciju konkrētu divu balstu zemūdens daļai.
“Šāda speciālā
inspekcija bija nepieciešama, lai papildus pārbaudītu vizuāli konstatēto
izskalojumu tilta balsta daļā, bet nekādā gadījumā neliecināja par draudiem
tilta nestspējai, ko apliecināja arī par pašvaldības tiltu uzturēšanu
atbildīgais speciālists,” raksta pašvaldība.
2021.gadā veikta
speciālā inspekcija tilta balstu zemūdens daļai, kas esot apstiprinājusi, ka
izskalojums tilta balsta daļā neietekmē tilta nestspēju vai tā drošu
izmantošanu.
Komentējot problēmas
ar tiltu pār Svētes upi Malkas ceļā, pašvaldība norāda, ka pašlaik normatīvajos
aktos nav paredzēts, ka gājēju plūsmai uz ielām, ceļiem vai tiltiem obligāti
jābūt nodalītai no brauktuves. Lai nodrošinātu satiksmes drošības prasības uz
tilta, ir izvietoti ceļu satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi ar ātruma
ierobežojumu līdz 30 kilometriem stundā un brīdinājuma zīmes par gājēju
satiksmi uz tilta.
“Tilta pār Svētes
upi Malkas ceļā konstrukcija šobrīd neļauj veikt gājēju plūsmas atdalīšanu no
braucamās daļas, neveicot tilta pilnu pārbūvi,” apgalvo pašvaldībā.
Papildus vietvara
norāda, ka tā regulāri veic tiltu apsekošanu un apsekošanas laikā konstatētos
defektus reģistrē elektroniskajā sistēmā. Tāpat pašvaldība katru gadu veic
Jelgavas tiltu, pārvadu un tuneļu vispārējās inspekcijas, fiksējot katra tilta
tehnisko stāvokli, detalizēti novērtējot tiltu konstrukcijas elementus,
pievienojot arī fotofiksācijas materiālus.
Lai nodrošinātu VK
revīzijas ieteikumu ieviešanu, pašvaldība ir izstrādājusi pilsētas ielu
ikdienas uzturēšanas kārtību, kurā ir iekļautas arī tiltu, pārvadu un tuneļu
ikdienas uzturēšanas prasības. Lai uzlabotu tiltu ikdienas uzturēšanas prasību
savlaicīgu izpildi un kontroli, kā arī ieviestu detalizētu tiltu apsekošanas
uzskaiti, tiek aktualizētas ielu un ceļu ikdienas darbu tehniskās specifikācijas,
kurās iekļaus sadaļu par tiltu, pārvadu un tuneļu ikdienas apsekošanas
veikšanu.
Savukārt, lai
nodrošinātu Jelgavas iedzīvotāju interesēm atbilstošu budžeta prioritāšu
noteikšanu, pašvaldība plāno izstrādāt kārtību, kādā tiek sagatavota un iesniegta
informācija par tiltu tehnisko stāvokli budžeta prioritāšu noteikšanai un
ietveršanai pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos un kārtējā gada
budžetā. Tāpat plānots noteikt kritērijus, kādos gadījumos veicami darbi tiltos
konstatēto bojājumu novēršanai.
VK veikusi
revīziju 11 pašvaldībās – Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un Jelgavā, kā
arī Daugavpils, Madonas, Rucavas, Nīcas, Limbažu un Smiltenes novadā. Revīzijā
secināts, ka pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne
no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem – pašvaldībām, tāpēc neesot
pārliecības par vismaz 98 pašvaldību tiltu drošību.
Revīzijā konstatētais
liecina, ka pašvaldībās bieži vien netiek realizēti daudzi no nepieciešamiem
pārvaldības pasākumiem. Tilti galvenokārt netiek uztverti kā inženierbūves, bet
kā parasti ceļu posmi, un apsaimniekošana aprobežojas ar brauktuves uzturēšanai
nepieciešamiem darbiem, piemēram, veicot bedrīšu lāpīšanu.
Pašvaldību īpašumā
esošo tiltu stāvokli VK saskata kā nopietnu problēmu, kas nonāks valdības darba
kārtībā jau tuvākajā desmitgadē. Revidenti akcentē, ka patlaban to vairs nevar
uzskatīt tikai par pašvaldību problēmu, jo pirms 60-70 gadiem celto un kopumā
slikti uzturēto tiltu pilnvērtīgas izmantošanas laiks tuvojas beigām un būs
nepieciešami lieli ieguldījumi.
Novados vien būs
nepieciešami gandrīz 85 miljoni eiro esošo tiltu atjaunošanai un jaunu
būvniecībai. Ja valsts un pašvaldības neradīs risinājumus un finansiālu
atbalstu šīs jomas salīdzinoši straujai sakārtošanai, var sagaidīt sekas, kas
sāpīgi skars gan iedzīvotāju mobilitāti, gan drošību, gan tautsaimniecību
kopumā, skaidro VK.
VK ir sniegusi
ieteikumus situācijas uzlabošanai izlasē iekļautajām 11 pašvaldībām, tomēr
aicina tam pievērsties arī citas pašvaldības, jo revīzijā konstatētā situācija
ar pašvaldību tiltiem un pārvadiem, visticamāk, ir līdzīga visas Latvijas
teritorijā.
Foto: no arhīva
