Ņemot vērā izmaiņas Publiskas personas kapitāla daļu un
kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, Jelgavas pašvaldība padomi varētu veidot
vien SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”, aģentūru LETA informēja
pašvaldības pārstāve Egita Veinberga.
Viņa apliecināja, ka saskaņā ar grozījumiem Publiskas
personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas stāsies
spēkā nākamgad, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis būs pašvaldības
izpilddirektors. Jelgavas gadījumā tā ir Irēna Škutāne.
Vienlaikus Veinberga skaidroja, ka pašvaldībai nav
nevienas 100% piederošas kapitālsabiedrības, kurā būtu obligāti jāizveido
padome. Atbilstoši likuma grozījumiem, būs jāvērtē kapitālsabiedrību
iepriekšējā gada, tas ir, 2019.gada rādītāji.
“Ja raugās uz 2018.gada rādītājiem, padome varētu
tikt izveidota SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”,” situāciju
aprakstīja pašvaldības pārstāve.
Jelgavas pašvaldībai pilnībā pieder arī SIA
“Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, SIA “Jelgavas
ūdens”, SIA “Jelgavas autobusu parks”, SIA “Jelgavas
poliklīnika”, SIA “Medicīnas sabiedrība “Optima 1″” un
SIA “Zemgales EKO”. Vietvara ir arī līdzīpašniece SIA “Jelgavas
komunālie pakalpojumi”, SIA “Sporta komplekss “Zemgale””,
SIA “Jelgavas tirgus” un SIA “Zemgales olimpiskais centrs”,
liecina “Firmas.lv” dati.
Jau vēstīts, ka Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja
grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības
likumā, precizējot valdes un padomes izveides un darbības kārtība, tostarp
locekļu ievēlēšana.
Parlaments atbalstīja izmaiņas kapitālsabiedrību
valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā. Par kandidātu nedrīkstēs
izvirzīt personu, kura ir vai pēdējos divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas
gala termiņa ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības
amatpersona. Tāpat valdē vai padomē nevarēs izvirzīt personu, par kuru ir
pasludināts maksātnespējas process, kā arī plānots noteikt, ka
kapitālsabiedrību padomes locekļiem netiks izmaksātas prēmijas.
Tāpat noteikts, ka uz valsts kapitālsabiedrībām
piederošām kapitālsabiedrībām attieksies tādi paši noteikumi valdes un padomes
locekļu iecelšanai kā uz valsts uzņēmumiem.
Līdz ar likuma grozījumiem arī paredzēts liegt
kapitālsabiedrībā ieceltajiem pagaidu valdes locekļiem šos amata pienākumus
pildīt ilgāk par gadu, tādējādi izvairoties no gadījumiem, kad ilgstoši netiek
rīkots amata konkurss.
Likuma grozījumi paredz padomes izveidi noteikt kā
obligātu lielās kapitālsabiedrībās un akciju sabiedrībās. Tāpat likumprojekts
papildina padomes funkcijas, nosakot, ka tai būs ne vien jāizstrādā vidēja
termiņa darbības stratēģija, bet arī jāuzrauga tās īstenošana.
Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku atklātību,
likumprojekts paredz pienākumu valsts kapitālsabiedrībām savā mājaslapā
publicēt plašāku informācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs biržā kotētiem
uzņēmumiem. Kapitālsabiedrībām būs jāpublicē informācija par visām
kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcēm, tai skaitā par to darba kārtību un
lēmumiem. Tāpat noteikts, ka informācija par saņemto valsts vai pašvaldības
budžeta finansējumu un tā izlietojumu kapitālsabiedrībām būs jāpublicē vismaz
par pēdējiem pieciem gadiem.
Foto: no arhīva
