Šodien Jelgavas Domes deputāti tika iepazīstināti ar pieaicināta jurista slēdzienu par pretrunām SIA «Jelgavas Autobusu parks» iepirkumos, kurā privātfirmas jurists apstrīd Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) atzinumu par iepirkumiem.
Pašvaldības administrācija bija uzdevusi SIA “Public and Private Law Consulting” izvērtēt KNAB izmeklēšanā konstatētās nepilnības “Jelgavas autobusu parka” (JAP) vadības rīcībā, slēdzot līgumus ar SIA “Intransserviss”.Kā ziņots, iepriekš KNAB vēstulē SIA “Intransserviss” līdzīpašniekam un Jelgavas domes opozicionāram Dainim Liepiņam (Reģionu alianse) bija informējis par to, ka iestāde turpina pārbaudīt JAP vadības darbības, bet līdz šim konstatēts, ka iepriekš JAP komercdirektore un SIA “Intransserviss” īpašniece Viktorija Ļubļinska nelikumīgi nebija iekļauta valsts amatpersonu sarakstos, taču vēlāk viņai izdota cita pilnvara, un Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpināja izvērtēt šīs pilnvaras atbilstību valsts amatpersonas statusam, kas līdz ar to rada interešu konfliktu, jo pašvaldībai piederošais JAP slēdz līgumus ar amatpersonai piederošu uzņēmumu.Attiecībā uz iepirkumiem KNAB ņēma vērā IUB atzinumu, kurā IUB bija konstatējis, ka, slēdzot līgumus ar SIA “Intransserviss” bez iepirkuma konkursa par līgumos konstatētajām summām, JAP ignorējis normatīvos aktus, par ko IUB arī sniedza informāciju tālākai rīcībai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.JAP ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma subjekts, kas nozīmē, ka “Jelgavas autobusu parkam” ir saistoša prasība rīkot konkursus virs noteiktām līgumcenu robežām. Saskaņā ar dokumentiem JAP jau vairākus gadus par pakalpojumiem JAP komercdirektorei piederošajai SIA “Intransserviss” maksājis vairāk nekā miljonu latu gadā. Par “Intransserviss” sniegtajiem autobusu remonta un servisa pakalpojumiem JAP 2006.gadā samaksājis 525 678 latus, 2007.gadā – 812 384 latus, 2008.gadā – 1 446 408 latus, 2009.gadā – 1 816 516 latus, 2010.gadā – 1 351 200 latu, 2011.gadā – 1 375 957 latus.Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne domes sēdē nolasīja “Public and Private Law Consulting” atzinumu, kurā teikts, ka JAP vadība rīkojusies tiesiski un saimnieciski pamatoti.Iepirkumu pretrunas pieaicinātie juristi skaidrojuši atšķirīgi no KNAB un IUB ieskata, jo katra “Intransserviss” saņemtā summa gada laikā sastāv no vairākiem līgumiem par atšķirīgiem pakalpojumiem. JAP uzņēmumā “Intransserviss” remontēja autobusus, mazgāja tos, iegādājās rezerves daļas, un katram pakalpojumu tipam bija cits līgums, kura līgumcena nepārsniedza robežas, kuras nosaka nepieciešamību pēc iepirkumu konkursa.Atzīstot JAP vadības rīcību par tiesisku, pretrunas ar Ļubļinskas statusu “Public and Private Law Consulting” neizvērtēja, jo par to dažādās iestādēs turpinās lietvedība.Škutāne deputātus informēja, ka, pēc pašvaldības rīcībā esošās informācijas, VID esot izvērtējis arī šogad spēkā bijušo pilnvaru un nolēmis sodīt JAP valdes locekli Pēteri Salkazanovu par to, ka saistībā ar šo pilnvaru Ļubļinska nelikumīgi nebija iekļauta valsts amatpersonu sarakstos, savukārt JAP vadība VID lēmumu plānojot apstrīdēt tiesā. Savukārt “Public and Private Law Consulting” atzinumā pausts, ka šī pretrunīgā pilnvara izbeigta pirms pāris mēnešiem – šā gada 22.jūnijā.Opozīcijas deputāts Sergejs Ņevoļskis Škutānei lūdza skaidrot, kāpēc 22.jūnijā JAP vadītājs anulējis pilnvaru, kuras pamatojumu gatavojas pierādīt tiesas ceļā. Izpilddirektore pauda, ka ar pilnvaras anulēšanu JAP vadība akceptējusi VID secināto, ka šāda pilnvara atbilst valsts amatpersonas statusam, neskatoties uz VID piemērotā soda apstrīdēšanu.Opozīcijas deputāts Liepiņš pārjautāja uz domes sēdi atnākušajam Salkazanovam, vai viņš tiešām arī iepriekš neesot pārkāpis likumu, jo deputāta rīcība esot atšķirīga informācija. Salkazanovs pauda, ka reiz jau tika izvērtēta Ļubļinskai izsniegtā prokūra, bet VID viņu nolēma nesodīt.Liepiņš uzsvēra, ka VID iepriekšējā lēmumā saistībā ar prokūru, kas spēku zaudēja 2010.gadā, Salkazanovu nesodīja formāla noilguma dēļ, bet konstatēja pārkāpuma esamību. VID administratīvo lietvedību izbeidza saistībā ar pārkāpuma noilgumu, tomēr atzina, ka Salkazanovs pārkāpis likumu, savukārt tagad pašvaldības pieaicinātie juristi, neskatoties uz VID lēmumiem, JAP vadības rīcību atzīstot par tiesisku, uz pretrunām norādīja Liepiņš.Deputāts sēdē komentēja, ka neuzskata “Public and Private Law Consulting” atzinumu par neatkarīgu vērtējumu, jo šis pats uzņēmums, pildot citu pasūtījumu, sniedz pašvaldībām pakalpojumus, apmācot pašvaldību darbiniekus, par ko saņem atlīdzību, tāpēc nevar būt neatkarīgs, izvērtējot pašvaldības uzņēmuma vadības rīcību pēc pašvaldības administrācijas lūguma.”Public and Private Law Consulting” pārstāvim Liepiņš vaicāja, pēc kādiem kritērijiem secināts, ka Salkazanova rīcība bijusi saimnieciski pamatota. Jurists skaidroja, ka to secinājis no Salkazanova sniegtās informācijas.Juridiskā uzņēmuma pārstāvis minēja piemēru, ka Salkazanovs skaidrojis, ka, piemēram, “Intransserviss” piegādā detaļas no autorizētajiem ražotāju pārstāvjiem. Liepiņš juristam precizēja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Salkazanovs viņu maldinājis, jo viņš, kā “Intransserviss” līdzīpašnieks, zinot, ka autobusu detaļas tiekot piegādātas no starpniekiem Vācijā, nevis no autorizētajiem pārstāvjiem.Diskutējot domes sēdes izskaņā, opozīcijas deputāti norādīja uz ZZS vadītās koalīcijas rīcības manipulatīvo raksturu, tērējot pašvaldības līdzekļus konsultantiem, kurus nevarot uzskatīt par neatkarīgiem, un organizējot šādu atzinumu vēl pirms KNAB izmeklēšanas beigām, un ignorējot VID lēmumus.Nekādus lēmumus saistībā ar informācijai nolasīto atzinumu dome nepieņēma.LETA jau ziņoja, ka KNAB pārbauda “Jelgavas autobusu parka” vadības darbības, kuras darbā konstatēti likumu ignorēšanas gadījumi, tostarp ikgadēji vairāk nekā miljonu latu vērti līgumi ar SIA “Intransserviss” pretrunā ar likumu slēgti bez iepirkumu konkursa.Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Liepiņš, viņš bija uzrakstījis KNAB iesniegumu ar lūgumu pārbaudīt JAP komercdirektores un vienlaikus arī SIA “Intransserviss” līdzīpašnieces iespējamo interešu konfliktu un iespējamos pārkāpumus, slēdzot JAP līgumus ar SIA “Intransserviss” bez iepirkuma konkursa.KNAB bija sācis pārbaudi, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) un jūnijā, pirms JAP vadītājs izbeidza Ļubļinskai izsniegto pilnvaru, informēja iesniedzēju par noskaidrotajiem apstākļiem.JAP komercdirektores sadarbību ar pašas privāto uzņēmumu KNAB turpina pārbaudīt, taču jau līdz šim konstatēts, ka JAP vadītājs Pēteris Salkazanovs iepriekš četrus gadus nelikumīgi nav informējis VID par valsts amatpersonas statusu komercdirektorei, taču šim pārkāpumam, pēc likuma, iestājies noilgums.Savukārt JAP līgumu slēgšana ar “Intransserviss” bez iepirkuma konkursa, pēc IUB secinātā, ir bijusi nelikumīga, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka vēstules kopija Liepiņam par iesnieguma izskatīšanas gaitu.Maijā KNAB lūdzis VID atkārtoti pārbaudīt, vai Ļubļinska nav iekļaujama valsts amatpersonu sarakstos viņai vēlāk izsniegtās pilnvaras dēļ, kas paredz komercdirektorei tiesības Salkazanova prombūtnes laikā parakstīt dokumentus.KNAB šo pārbaudi turpina, vēstulē informējis Streļčenoks.Ļubļinska aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka JAP komercdirektores ikdienas pienākumos nav līgumu slēgšana ar uzņēmumiem vai iepirkumu veikšana.Viņa esot lasījusi KNAB priekšnieka vēstuli Liepiņam par iesnieguma izskatīšanas gaitu, un konstatējusi, ka tajā nevienā vietā netiek apšaubīta konkrēti komercdirektores rīcība. Atsevišķi minētie aizrādījumi vai norādes ir uzņēmuma valdes locekļa kompetencē.”Esmu 66 gadus veca pensionāre, kurai nemaz nav pa spēkam vadīt saimniecisko darbību. Realitātē manos pienākumos ir darbs ar šoferiem un pasažieru sūdzību izskatīšana. Es plānoju šoferu darba plānus, laikus, grafikus, bet es neslēdzu darījumus par servisu ar citiem uzņēmumiem, tāpat manis nav Iepirkumu komisijā, tāpēc nevaru komentēt uzņēmuma iepirkumus,” pauda Ļubļinska.Kā iepriekš ziņots, pašvaldības SIA “Jelgavas autobusu parks” un JAP komercdirektorei daļēji piederošās SIA “Intransserviss” darījumu publiskošanas rezultātā jau ilgstoši turpinās konflikts starp “Intransserviss” līdzīpašniekiem – Liepiņu un Ļubļinsku, kuras interesēs darbojas arī trešais līdzīpašnieks Pāvels Kozlovs, kurš ikdienā vada šo uzņēmumu. Šā konflikta gaitā turpinās arī vairākas tiesvedības un izmeklēšanas darbības Valsts policijā.
