Energoefektivitātes nodrošināšanas būvdarbi LLU galvenajā ēkā
Jelgavas pilī sākās 2016. gada rudenī, un līdz 2018. gada nogalei ir paveikti
57 procenti no plānotajām aktivitātēm, kas nākotnē ļaus samazināt ēkas
enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda emisijas, informē LLU komunikācijas
vadītāja Lana Janmere.
Jelgavas pils ir lielākā baroka laika celtne Baltijas valstīs,
kurai nosvinēta 280 gadu jubileja, un nozīmīgākos atjaunošanas darbus tā pēdējo
reizi piedzīvoja pēc Otrā Pasaules kara. Tādējādi pašreizējie būvdarbi ir
būtisks posms pils attīstības vēsturē, lai tā turpinātu kalpot universitātes
vajadzībām.
Divos gados pabeigta ventilācijas sistēmas izbūve Dienvidu spārnā
un Austrumu spārna ārpagalmā, veikta logu nomaiņa un fasādes atjaunošana
Dienvidu spārnā un daļā Austrumu spārna. Šī gada ziemā turpinās ventilācijas
izbūve Austrumu spārna iekšpagalmā un sākti sagatavošanas darbi ventilācijas
izbūvei Rietumu spārnā. Tāpat darbi sākti Ziemeļu spārnā līdz vārtiem, kur
daļēji nomainīti logi. Savukārt pils bēniņos turpinās siltināšanas un
ventkameru izbūves darbi.
Tā kā 2018. gada vasarā Austrumu fasādes daļā tika atklātas
papildus plaisas, aizkavējās fasādes atjaunošanas darbi. Universitāte piesaistīja būvkonstruktoru, kas
veica fasādes apsekošanu un sniedza risinājumus fasādes nostiprināšanai.
Kopā līdz 2018. gada 31.decembrim būvdarbi pabeigti 57 procentu
apmērā no visa plānotā apjoma. Jelgavas pils būvdarbi energoefektivitātes
paaugstināšanai pabeigti 59 procentu apmērā un fasādes atjaunošanas darbi 51
procenta apmērā no plānotā apjoma.
Ikdienā arī būvdarbu laikā Jelgavas pils tiek izmantota LLU
izglītības un pētniecības funkciju veikšanai, taču ēka ir arī lielākais
kultūras piemineklis Latvijā. Lai gan lielākā daļa no pils kultūrvēsturiskajām
vērtībām tika nopostītas Otrā Pasaules karā, energoefektivitātes būvdarbu
veikšanā tiek ievērotas kultūrvēsturiskā pieminekļa īpatnības. Šobrīd veiktie
atjaunošanas darbi saskaņoti ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi.
Būvdarbus Jelgavas pilī veic pilnsabiedrība “PST un ARMS”, kas
noslēgusi līgumus ar vairākiem apakšuzņēmējiem: SIA “Bekoteks” elektrosmozes
darbiem, SIA “Lafivents” vēdināšanas sistēmas izbūvei un UAB “Rūdups” logu
izgatavošanai.
Atjaunošanas darbi notiek projekta “Jelgavas pils
energoefektivitātes nodrošināšana” gaitā, ko finansē Emisijas kvotu izsolīšanas
instruments. Kopējās projekta izmaksas ir 6 701 654,49, eiro, no kura Emisijas kvotu
izsolīšanas instrumenta līdzfinansējuma apjoms ir 4 000 000 eiro. Projekta īstenošana
noslēgsies 2020. gada 1. oktobrī.
Paralēli energoefektivitātes darbiem pilī norisinās vairāku pils
telpu vienkāršotas renovācijas, lai tās veidotu modernu studiju un zinātnes
infrastruktūru. Būtiskākie ieguldījumi telpu atjaunošanā īstenoti LLU
Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrā pils Dienvidaustrumu spārna
2. stāvā, kur darbi pabeigti 2018. gada pirmajā pusgadā.
Tie īstenoti Eiropas Savienības projekta “LLU un tās pārraudzībā
esošo zinātnisko institūciju pētniecības, attīstības infrastruktūras un
institucionālās kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Atbilstoši tam LLU zinātnes
infrastruktūras attīstībā līdz 2021. gadam kopumā tiks ieguldīti 16 721 153 eiro.
To paredz vienošanās starp LLU un Centrālo finanšu līgumu aģentūru.
Foto: no
arhīva
