2020.
gada izskaņā noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi lielākajā baroka laika celtnē
Baltijas valstīs – Jelgavas pilī, kas vienlaikus ir arī Latvijas
Lauksaimniecības universitātes (LLU) galvenā ēka. Paveiktie darbi mērķtiecīgi
īstenoti četru gadu laikā, lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti un modernizētu
LLU zinātnes un studiju infrastruktūru, informē llu.lv.
Ceļš
līdz pils atjaunošanai
Jelgavas pils kā hercogu rezidences izbūve sākta vecās koka pils
vietā 1738. gadā pēc itāļu izcelsmes arhitekta Frančesko Bartolomeo
Rastrelli projekta, bet 20. gadsimtā, kad nolemts pilī izvietot toreizējo
Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju (tagad LLU), papildināta ar Rietumu spārnu
atbilstoši arhitekta Eižena Laubes iecerei. Pils tika nopostīta Otrā Pasaules
kara laikā, taču ir viena no nedaudzajām Kurzemes un Zemgales hercogistes
(1562-1795) galvaspilsētas ēkām, kas saglabājusies no 1944. gadā sagrautās
Jelgavas pilsētas. Pilij ir arī divas, arhitektoniski līdzīgas “māsas” – mazākā
Rundāles pils Latvijā un lielākā Ziemas pils Krievijā, kuras atšķirībā no
Jelgavas pils mūsdienās galvenokārt pilda kultūrvēsturiskas funkcijas un
izveidotas kā muzeji.
Vairāk kā 80 gadus Jelgavas pils tiek izmantota LLU vajadzībām,
gan pildot izglītības iestādes funkcijas, gan saglabājot valsts nozīmes
arhitektūras pieminekļa statusu. Vērienīgākos atjaunošanas darbus pils pēdējo
reizi piedzīvoja 20. gs. 50., 60. gados, kad ēkā novērsti Otrā Pasaules kara
postījumi. Vairāku gadu desmitu laikā rekonstruētas atsevišķas pils daļas un
ēkas iekšpagalma fasāde.
“Lai gan universitāte nepārtraukti bija rūpējusies par vēsturisko
ēku, lai tajā būtu atbilstoši studiju un darba apstākļi, tās fasāde bija
sabrukusi, ēkai bija lieli siltumenerģijas zudumi un novecojusi ventilācijas
sistēma. Līdz ar to pirms sešiem gadiem pieņēmām lēmumu īstenot apjomīgus
energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un ieguvām Valsts Kultūrkapitāla
fonda finansējumu pils renovācijas darbu projektēšanai. Jau pēc gada iesniedzām
projekta “Jelgavas pils energoefektivitātes nodrošināšana” pieteikumu Emisijas
kvotu izsolīšanas instrumentam un sākām tā īstenošanu,” stāsta LLU rektore
Irina Pilvere.
Energoefektivitātes
izaicinājumi vēsturiskā ēkā
Projekta vadītāja Iluta Černija atklāj, ka energoefektivitātes
nodrošināšana paredzēja vairāku pasākumu kopuma īstenošanu. Būvdarbi pilī
norisinājās pakāpeniski, sākoties no pils Dienvidrietumu stūra, līdz ar to
studiju process tajā netika pārtraukts un turpinājās visu laika periodu.
Būvdarbus Jelgavas pilī veica Pilnsabiedrība “PST un ARMS” un būvdarbu vadītājs
bija Mindaugas Matas. Autoruzraudzību nodrošināja SIA “Arhitektūra un vide”
autoruzraugs Liesma Markova un SIA “Lūsis V” autoruzraugs Dzintars Grīvnieks.
Būvuzraudzību veica SIA “Būves un būvsistēmas” būvuzraugs Nikolajs Jankovskis.
Energoefektivitātes pasākumu galvenais mērķis bija sasniegt
oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu 131121.53 kg CO2 gadā un enerģijas
patēriņu apkurei, kas uz ēku aprēķina platību pēc projekta īstenošanas beigām
nepārsniegs 63.28 kWh/m2 gadā.
Lai panāktu šādu emisiju un enerģijas patēriņa samazinājumu, četru
gadu laikā pilī izbūvēta ventilācijas sistēma, uzstādot rekuperācijas sistēmu,
kas nodrošina kvalitatīvu gaisa apmaiņu. Rekuperācijas sistēmas vadība tiek
nodrošināta attālināti, ņemot vērā pils iekštelpu klimatu. Savukārt pils
bēniņos uzstādītas 14 rekuperācijas iekārtas un ventilācijas sistēma izbūvēta
visās pils telpās, ņemot vērā katras telpas unikalitāti. Bēniņi nosiltināti ar
beramo vati un izbūvētas laipas, kas turpmāk nodrošinās piekļuvi
ventilācijas iekārtām.
Paralēli ventilācijas sistēmas izbūvei pilī ir izgatavotas un
atjaunotas 26 ārdurvis un 6 balkona durvis, kā arī izgatavots 701 jauns logs,
atjaunoti un restaurēti 79 logi un restaurēti 16 logi. Tādējādi plānots
ievērojami samazināt ēkas siltumenerģijas zudumus.
“Vieni no apjomīgākajiem darbiem bija saistīti ar Jelgavas pils
fasādes atjaunošanu, ko apgrūtināja pils īpašā atrašanās vieta uz salas starp
divām upēm un nepārtraukti augstais mitruma līmenis ēkas pamatos. Lai atjaunotā
pils fasāde būtu ilgtspējīga un nesabruktu pāris gadu laikā pēc tās
atjaunošanas, fasādē tika izbūvēta elektroosmozes sistēma mūra žāvēšanai. Tikai
pēc tās efektivitātes izvērtēšanas sākti fasādes stiprināšanas un atjaunošanas
darbi. Kopumā fasāde atjaunota 11 932,21 m2 platībā,” stāsta I.
Černija.
Projekta ietvaros arī atjaunoti četri pils balkoni, Austrumu
fasādes kāpnes, nostiprinot konstrukciju un ieklājot jaunu granīta segumu, un
izgatavoti jauni, meistara kalti vārti Ziemeļu caurbrauktuvei.
Visu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā izmantots Emisijas
kvotu izsolīšanas instrumenta un Zemkopības ministrijas finansiāls atbalsts.
Studiju
un zinātnes vides modernizēšana
Četru gadu laikā īstenotie Jelgavas pils atjaunošanas darbi
mērķtiecīgi plānoti, lai saglabātu nākamajām paaudzēm unikālo arhitektūras
pieminekli un paaugstinātu pils energoefektivitāti. Turklāt universitāte
paralēli modernizējusi studiju un zinātnes infrastruktūru, lai stiprinātu pili
kā vietu bioekonomikas augstākās izglītības un zinātnes centram Baltijas
valstīs.
Tādēļ papildus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem
pilnveidota studiju un zinātnes infrastruktūra. Izmantojot Eiropas Reģionālās
attīstības fonda un Zemkopības ministrijas finansējumu modernizētas
auditorijas, laboratorijas un koplietošanas telpas. Līdz ar to studējošajiem
šobrīd ir pieejama pilnībā atjaunota un ērta studiju vide, kas aprīkota ar
atbilstošām tehnoloģijām.
Nozīmīgas pārvērtības piedzīvojusi Jelgavas pils Svētku zāle, kas
ir LLU Aula, Sudraba un Zelta zāles, kā arī hercoga guļamistaba. Šo telpu
ansamblis pils Dienvidu spārnā veidots kā Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu
vadības centrs, kas atklāts 2018. gada pavasarī un tiek izmantots zinātnes
popularizēšanas pasākumiem, starptautiskās sadarbības veidošanai un dažādu
studiju aktivitāšu īstenošanai. Tā kā centrā uzstādītas modernas prezentāciju,
apskaņošanas un pārraižu iekārtas, tas regulāri tiek izmantots arī e-konferenču
organizēšanai ar universitātes starptautiskās sadarbības partneriem un
zinātniekiem visā pasaulē.
LLU rektore atklāj, ka Jelgavas pils uzturēšanā un atjaunošanā
nepārtraukti līdzsvarotas divas prioritātes – zinātnes un universitātē
studējošo vajadzības un atbildība pret unikālo kultūras pieminekli, kas ir
milzīga vērtība jelgavniekiem un Latvijas sabiedrībai. To samērošana bijis
izaicinājums visiem Jelgavas pils atjaunošanas darbos iesaistītajiem. Tāpēc
rektore izsaka īpašu pateicību par atbalstu atjaunošanas darbu plānošanā
ilggadējam Rundāles pils direktoram un mākslas vēsturniekam Imantam Lancmanim.
Lai gan visi atjaunošanas darbi ir noslēgušies, ievērojot aktuālās
epidemioloģiskās drošības prasības Jelgavas pils savas durvis interesentiem
vērs tikai 2021. gada vasarā, kad arī tiek plānots oficiāls pasākums par godu
pils atjaunošanai un 283 gadu jubilejai.
Foto: llu.lv
