Rosinot noteikt vienādus kritērijus
republikas nozīmes pilsētas statusa piešķiršanai administratīvi
teritoriālās reformas īstenošanas laikā, Jelgavas Ražotāju un
tirgotāju asociācija (JRTA) nosūtījusi vēstuli Saeimas
priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un Saeimas deputātiem. Tajā
arī lūgts izvērtēt, vai, piešķirot republikas nozīmes pilsētas
statusu Rēzeknei un nesaglabājot to Jelgavai, ievēroti
vienlīdzības principi.
“Piekrītu, ka administratīvi
teritoriālā reforma ir nepieciešama, taču tai jābūt pārdomātai,
ekonomiski pamatotai un godīgai, piemērojot visiem vienādus
kritērijus. Jau, īstenojot iepriekšējo reformu, tika atļauti
vairāk kā 50 izņēmumi, tādējādi pussimts pašvaldību
nepildīja likumā noteiktos kritērijus, un tas atstāja iespaidu
arī uz konkrēto teritoriju attīstību, īpaši – uzņēmējdarbības
jomā,” nostāju skaidro JRTA valdes priekšsēdētājs Imants
Kanaška.
Vēstulē JRTA rosina deputātiem pirms
balsojuma par likumprojektu “Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likums” vēlreiz pārdomāt, vai atsevišķi tā
aspekti kalpo Latvijas ekonomikas attīstībai un dzīves līmeņa
uzlabošanai, kā arī ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.
Vēstules autori uzsver, ka: “Saskaņā
ar minētā likumprojekta pielikuma 15.punktu ir paredzēts, ka tiks
apvienota Jelgavas pilsēta un Jelgavas un Ozolnieku novadi, turklāt
Jelgavas pilsētai netiek ne tikai saglabātas tiesības būt par
patstāvīgu administratīvo teritoriju, bet arī atņemtas
republikas nozīmes pilsētas statuss. Šāda likuma formulējums,
pēc uzņēmēju domām, ir nepamatots un nepārdomāts, it sevišķi
situācijā, kad republikas nozīmes pilsētas statuss ir saglabāts
Rēzeknei, kas pēc sociāliem un ekonomiskajiem indeksiem ir ne
tikai mazāka pilsēta gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita
ziņā, bet arī ir krietni ekonomiskāk mazāk attīstītāka. To
pamato arī objektīvi rādītāji, piemēram, pēc Pilsonības un
migrācijas lietu pārvaldes datiem šā gada 1.jūlijā Jelgavā
bija reģistrēti 60 764 iedzīvotāji, bet Rēzeknē – tikai
30 242; pēc piesaistītajām ārvalstu tiešajām investīcijām,
kas ir objektīvs rādītājs uzņēmējdarbības un ekonomikas
attīstībai konkrētajā vietā, Jelgava 2019.gadā starp Latvijas
pilsētām un novadiem ierindojusies 7.vietā ar vairāk nekā 79
miljoniem eiro, savukārt Rēzekne atrodas tikai 30.vietā ar desmit
reizes mazāku piesaistīto tiešo investīciju apjomu, savukārt
teritorijas attīstības indekss Jelgavai 2018.gadā ļāva
ierindoties 4.vietā, savukārt Rēzekne atradās pēdējā vietā
starp republikas nozīmes pilsētām.”
Tāpat vēstulē JRTA aicina Saeimu
izvērtēt, vai republikas nozīmes pilsētas statusa atņemšana
Jelgavai ir ekonomiski pamatots un izsvērts lēmums; definēt
likumprojektā republikas nozīmes pilsētas statusa noteikšanas
kritērijus, kas ļautu pilsētām uz to pretendēt ar vienādiem,
visiem skaidri izprotamiem nosacījumiem un grozīt likumprojektu
“Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, nosakot
Jelgavai republikas nozīmes pilsētas statusu, paredzot Jelgavai
tādus pašu nosacījumus kā Rēzeknes, Liepājas un Daugavpils
gadījumā, proti, šīs administratīvās teritorijas kā republikas
nozīmes pilsētas vienlaikus ir arī attīstības centrs
pieguļošajiem novadiem, ar kuriem būs jāveido cieša sadarbība
svarīgāko funkciju īstenošanai.
Asociācijā uzsver, ka, veicot JRTA
biedru aptauju, absolūtais vairākums no tiem atbalstījuši
republikas nozīmes pilsētas statusa saglabāšanu Jelgavai.
Foto: no arhīva
