Sasniedzot simts gadu slieksni, Pārlielupes iedzīvotājs Eduards Ikaunieks jūtas možs un iztiek bez zālēm.
Šūpuļsvētkos viņš saņēma gan bīskapa Antona Justa doto svētību, gan simt latu pabalstu no pilsētas Domes veselības uzlabošanai. Neiztrūka arī radu sveicienu un dzimšanas dienas kliņģera, kas bija cepts gaviļnieka mājās.Mūža darbīgākā daļa E.Ikauniekam pagājusi Latgalē – Barkavas pusē, kur viņš pabeidza lauksaimniecības skolu, strādāja pagasta valdē, Valsts statistikas pārvaldē, dziedāja katoļu draudzes un aizsargu korī. Pēc okupācijas un Otrā pasaules kara sekoja darba gaitas kā grāmatvedim Madonā. Arī šeit viņš turpināja dziedāt un piedalījās katros Dziesmu svētkos. Ar dzīvesdraugu Ainu Norvili Eduards apprecējās tikai 59 gadu vecumā.1995.gadā Aina pirms aiziešanas aizsaulē lūdza savu krustmeitu jelgavnieci Rutu Kļaviņu parūpēties par Eduardu. Tā nu mūža novakarē viņš nokļuva Jelgavā.«Katru dienu apmēram četrdesmit minūtes Eduards vingro un iet laukā staigāt. Visu mūžu viņš ar grāmatveža precizitāti ievēro dienas režīmu, cenšas sekot līdzi politikai,» par savu aprūpējamo stāsta Ruta Kļaviņa.Pēdējā laikā, domājot par politiku, Eduards atzīst, ka nezina, par ko gribētu nākamajās vēlēšanās balsot. Savās līdzšinējās simpātijās – «tēvzemiešos» – viņš esot vīlies.«Šodien tiešām ir lieli svētki. Man aprit simts gadu un ir arī pensijas diena,» jokojot viesiem teica jubilārs.
