Visā Eiropas Savienībā (ES) joprojām
pastāv juridiski un tehniskie šķēršļi, kas vairākiem miljoniem pilsoņu maijā
var radīt grūtības vai pat liegt iespēju nodot savu balsi Eiropas Parlamenta
(EP) vēlēšanās, secināts Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK)
ziņojumā.
Ziņojumā “Personu ar invaliditāti
reālās tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās” teikts, ka, miljoniem
vēlētāju no dalības atturēs tehniski šķēršļi vēlēšanu iecirkņos, kuros netiek
ņemtas vērā vajadzības, kas rodas dažādo invaliditātes veidu dēļ.
Tāpat ziņojumā tiek lēsts, ka aptuveni 800
000 ES pilsoņu, kas cieš no garīgās veselības problēmām, vai personām ar
intelektuālo invaliditāti, būs liegtas tiesības balsot, ņemot vērā 16
dalībvalstīs spēkā esošos noteikumus. EESK šo faktu uzskata par īpaši
satraucošu. Taču šo šķēršļu ietekme starp ES dalībvalstīm ir atšķirīga.
Piemēram, Portugālē savas balsstiesības nevar izmantot aptuveni 100 cilvēku,
savukārt Vācijā un Polijā – attiecīgi 82 000 un 90 000.
Deviņās ES dalībvalstīs šādas personas
automātiski zaudē balsstiesības, ja ir samazināta viņu tiesībspēja un
rīcībspēja vai ja viņām ir iecelts aizbildnis. Saskaņā ar septiņu valstu
tiesību aktiem šo personu spējas piedalīties balsošanā individuāli novērtē vai
nu tiesas, vai arī medicīnas padomes.
Tāpat 18 dalībvalstīs neredzīgiem
vēlētājiem nav iespēju balsot neatkarīgi. Astoņās dalībvalstīs nav alternatīvu
balsošanas veidu, piemēram, balsošana pa pastu, elektroniskā balsošana vai
balsošana, izmantojot pārvietojamas vēlēšanu urnas. Tas nozīmē, ka neviens,
kurš fiziski nespēs ierasties vēlēšanu iecirknī, savu balsi nodot nevarēs,
teikts ziņojumā.
Vienlaikus 12 valstīs pastāvošie noteikumi
neļauj vēlētājiem mainīt vēlēšanu iecirkni uz piemērotāku.
Runājot par tehniskiem šķēršļiem,
jautājumu par vēlēšanu iecirkņu pielāgošanu dalībvalstis izskata ļoti
atšķirīgi, atzīmēts ziņojumā. Sešās valstīs nav noteikumu par to, ka
jānodrošina vēlēšanu iecirkņu pieejamība personām ar invaliditāti. Lai arī 11
dalībvalstis piemēro vispārējo principu, ka visi vēlēšanu iecirkņi ir
jāpielāgo, šī pieejamība praksē tiek izprasta diezgan šaurā veidā, teikts
ziņojumā.
Tajā pašā laikā, ziņojumā minēti arī 200
labas prakses piemēri un pozitīvi risinājumi, kas atrodami katrā ES
dalībvalstī. Piemēram, Rumānija ļauj vēlētājiem izdarīt atzīmi blakus kandidāta
vārdam, izmantojot vēlēšanu komisijas izsniegtu zīmogu. Lietuvā iestādes
piedāvā tiešsaistes karti, kurā norādīti vēlētājiem ar ierobežotām
pārvietošanās spējām piemērotākie vēlēšanu iecirkņi. Igaunijā visi pilsoņi var
balsot elektroniskā veidā. Savukārt vēlētājiem Dānijā ir iespēja balsot jau
iepriekš, divas dienas līdz trīs nedēļas pirms vēlēšanām balsojot noteiktos
vēlēšanu iecirkņos.
EESK locekļi ziņojumu vienprātīgi
apstiprināja trešdien notikušajā Komitejas plenārsesijā, nobalsojot par to, ka
šo ziņojumu vajadzētu izplatīt ES iestādēm, valstu valdībām, kā arī
nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti vai darbojas
cilvēktiesību jomā.
Ziņojums tika sagatavots, pamatojoties uz
aptaujām, kas notika no 2016.gada līdz 2018.gada beigām visās ES dalībvalstīs,
izņemot Lielbritāniju. Tajā iekļauto informāciju galvenokārt sniedza par
vēlēšanu procesu atbildīgās publiskās iestādes, nevalstiskās organizācijas, kā
arī Eiropas Parlamenta deputāti un Eiropas Invaliditātes foruma pārstāvji.
Foto: no arhīva
