Tēlaini par Jelgavas novada izveidošanu var teikt – «kauliņi mesti, brāziet viesuļi!». Kā zināms, vairākas rajona pašvaldības – Līvbērzes un Glūdas pagasti, kā arī jau izveidotais Valgundes novads savu iekļaušanu lielajā novadā apstrīdēja Satversmes tiesā. Tās lēmums ir viennozīmīgs – pārsūdzēt novadu izveidošanas likumu nav iespējams.
Jau jūnija sākumā dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem, balsot par Jelgavas novada domes deputātiem, taču tajā pašā laikā daudziem nav skaidrs, kāda būs dzīve novadā, vai gaidāmās izmaiņas solās būt «draudzīgas» iedzīvotājiem? Vai netiks slēgtas skolas, vai kursēs sabiedriskais transports? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem centāmies atbildēt «Ziņu» redakcijā rīkotajā diskusijā. Tajā piedalījās vairāku rajona pašvaldību vadītāji, kā arī par reformu atbildīgās – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis.Attiecībā uz izglītības jautājumiem ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš diskusijā uzsvēra, ka dzelžaini tiks iedzīvināts princips «nauda seko skolēnam», vienlaikus norādot – nav gatavas receptes, kā skolu optimizācijai jānotiek, turklāt jāņem vērā fakts, ka Latvijā skolēnu skaits uz vienu skolotāju ir gandrīz mazākais Eiropā.Svētes pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Viniarska atgādināja, ka esošajās skolās ir ieguldīti lieli līdzekļi, un tās labi funkcionē, rosinot citu novadu pārstāvjus braukt pieredzes apmaiņā. Pēc viņas sacītā, Jelgavas novadā būs 16 vispārizglītojošās skolas, četri bērnudārzi, Lielplatones speciālā internātskola, Elejas bērnunams un Glūdas mūzikas skola.Savukārt Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Māris Ainārs pavēstīja, ka izglītības vadības centrs atradīsies Tetelē, un akcentēja pirmsskolas izglītības iestāžu problēmu, kas pastāv, neraugoties uz nesen Ānē atvērto bērnudārzu.Plašāku materiālu par diskusiju lasiet piektdienas, 27.februāra, «Zemgales Ziņās».