Latvijas Ekonomisko lietu tiesā turpinās Jelgavas tirgus lietas izskatīšana.
Braucot ar vecāku auto pa kalniem un lejām, nereti gadās tā, ka no augstāka pārnesuma ir jāpārslēdzas uz zemāku. Nu nevelk kalnā tas auto ar to pašu piekto vai ceturto ātrumu, ar ko tu brauci pa līdzenu ceļu! Motors skaļāk rūc, vairāk tērē degvielu, automašīna lēnāk iet, bet galu galā kalnā augšā tā tiek. Līdzīga pārnesuma pārslēgšanas sajūta man bija 2019. gadā, kad mani žurnālistiskie pētījumi par jaunā Jelgavas tirgus attīstīšanu nedeva rezultātu. Piemēram, izdodas uzzināt, ka pirms 2016. gada Jelgavas tirgus, būdams pašvaldības uzņēmums, bija akciju sabiedrības “Swedbank” Zelta klients. Bet pēc neveiksmīgās tirgus privatizācijas (toreiz vairākumdaļas šajā uzņēmumā ieguva Vladimirs Šalajevs) 2016. gadā “Swedbank” no Jelgavas tirgus apkalpošanas ir atteikusies. Patiesība tā vai nē? “Swedbank” varētu to noliegt vai apstiprināt, bet patiesība netiks izpausta atklātībā – tātad medijiem. Atliek pārslēgties uz zemāku pārnesumu.
Tā es ar domubiedru palīdzību iesniedzu policijā sūdzību – lūgumu izpētīt, kas tur īsti ar to tirgu ir. Ja ar žurnālistiskās izmeklēšanas metodēm līdz patiesībai netiek, varbūt policijas izmeklētāji spēj gūt skaidrību?
2019. gada pavasarī “Zemgales Ziņu” saziņa ar pašvaldību neveidojās patīkama. 28. martā laikraksts bija spiests publicēt mēra Andra Rāviņa komandas otrās personas – pašvaldības izpilddirektores Irēnas Škutānes – pārdomas par to, ka ar jauno tirgu viss ir kārtībā. Investors izvēlēts godīgā konkursā, projekts labs. Tikai žurnālistam Gaitim Grūtupam ir radušās kaut kādas nepamatotas aizdomas par afēru. Lai taču viņš liekas mierā!
Kā mierinošs pavasara lietutiņš pēc pāris nedēļām nāca ziņa, ka ne tikai “Zemgales Ziņu” žurnālistam, bet arī Valsts policijas izmeklētājam izskatās, ka šajā lietā kaut kas nav kārtībā. Nevienu konkrēti gan neapsūdzot, tika ierosināts kriminālprocess. Pēc triju gadu policijas darba lietu sāka skatīt Ekonomisko lietu tiesa. Ir arī smagā noziegumā (liela apmēra naudas atmazgāšana personu grupā) apsūdzētie – Jelgavas tirgus attīstītājs, pēdējā laikā vairāk pazīstams kā LBTU zinātnieks ar starptautisku vērienu (kā LBTU pārstāvis braucis komandējumā uz Lielbritāniju), Vladimirs Šalajevs un viņa kompanjons no Rēzeknes Uldis Laizāns (viņi vainu tiesā neatzīst).
2023. gada sākumā tiesas sēdē kā liecinieks runāja toreizējais Jelgavas mērs Andris Rāviņš. Pirms tam gan pēc apsūdzēto pieprasījuma un ar tiesneses Vijas Kalniņas lēmumu es no tiesas zāles tiku izraidīts. Viņš taču nav neitrāls žurnālists? Ar viņa sūdzību policijai šis kriminālprocess taču sākās! Viņš vēl varētu būt liecinieks šajā lietā! – apmēram tā savu prasību pamatoja apsūdzēto advokāts. Tiesnesei Kalniņai atlika vien piekrist.
Domāju, ka vienīgā žurnālista izraidīšana no tiesas zāles toreiz patiesībā bija apsūdzēto mēģinājums šo tiesas procesu padarīt tādu nemanāmāku. Proti, Latvijas Televīzijas “De facto”, TV3 “Nekā personīga” vai “Latvijas Avīzei” un citiem tāds laikietilpīgais tiesiskais strīdiņš par Jelgavas tirgu taču liksies par sīku. Tātad nacionāla mēroga mediji par tādu lietu neziņos, bet vienīgais reģionālā laikraksta “Zemgales Ziņu” pārstāvis no zāles izraidīts. Tomēr toreiz “Zemgales Ziņu” pārstāvis palika tiesas zālē. Var teikt, tika padots tālāk žurnālistu solidaritātes “stafetes kociņš”. Proti, tūlīt pat Jelgavas tirgus tiesas procesu uzņēmās atspoguļot attālināti tam sekojošais Latvijas tiesu apskatnieks žurnālists Ritvars Raits. Tādējādi “Zemgales Ziņās” tika aprakstīts tas, ko tiesā liecināja Andris Rāviņš, ko vecais tirgus direktors Valdis Labanovskis. Liecības būtiski atšķīrās. Tātad viens no diviem tiesā runāja nepatiesību.
Taču viens jautājums iziet ārpus šī procesa rāmjiem. Proti, kā tas varēja notikt, ka žurnālists Gaitis Grūtups šajā tiesiskajā strīdā ir kļuvis par lietas dalībnieku liecinieka statusā? Precīzāk, kā apsūdzētā puse varēja uzzināt to, ka tieši es (nav pat svarīga iesniedzēja profesija) esmu iesniedzis sūdzību policijai? Atbilde ir vienkārša: apsūdzētie un viņu advokāti iepazinās ar lietas materiāliem. Tātad apsūdzētajiem un viņu likumīgajiem aizstāvjiem bez kādas datu aizsardzības ir pieejami arī tie lietas materiāli, kas saistās ar sūdzības iesniedzējiem, lieciniekiem. Melns uz balta ir viņu vārdi, uzvārdi, adreses. Profesionāļu – policistu, prokuroru un citu – vidū par liecinieku, sūdzības iesniedzēju aizsardzību runā jau sen. Bet nekas nav uzlabojies! Absurds. Nezinu, kurā valstī vēl ir tā: ja kāds man tuvam cilvēkam vai man pašam draud vai pat draudus īsteno, ja kāds to ir redzējis un liecina par labu man, tad tiesā apsūdzētajai pusei viss top zināms. Diemžēl apsūdzētajam paveras iespēja ietekmēt lieciniekus, cietušos vai citas saistītas personas. Neņemos aprakstīt, kāda ir prakse. Taču, pošoties uz tiesu, kura notiks 12. decembrī, sajūta tīri psiholoģiski ir daudzējāda.
Katrā ziņā kompliments un veiksmes vēlējumi tiesnesim Mikam Čeveram, ka gari vilktās Jelgavas tirgus lietas skatīšana turpinās.
