Atzīmējot Černobiļas atomelektrostacijas avārijas 30. gadadienu, vakar
Jelgavā svinīgā sapulcē, piedaloties Ukrainas vēstniekam Jevgenam
Perebijnim, kā arī Baltkrievijas vēstniecības pārstāvjiem, Jelgavas
pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldību vadītājiem, tika
sveikti 39 Jelgavas novada, 83 pilsētas un 16 Ozolnieku novada avārijas
seku likvidētāji.
Pēc aptuvenām ziņām, pasaulē lielākās
kodolreaktora katastrofas seku likvidēšanā karaklausības kārtībā no
1986. līdz 1989. gadam tika mobilizēti ap sešsimt Jelgavas un Jelgavas
rajona iedzīvotāju. Trīsdesmit gados daļa toreizējo glābēju ir mainījuši
dzīvesvietu, diemžēl daudzi miruši. Pārējie draudzējas un lielā skaitā
bija atnākuši uz sapulci, kur aplausi un smaidi mijās arī ar
pārdzīvojumu asarām.
Starp
sapulcē sveiktajiem bija arī jelgavnieks Vasilijs Caplinskis. Glābšanas
darbos viņš tika mobilizēts visgrūtākajā laikā, tikai mēnesi pēc
avārijas – 1986. gada maijā. Tolaik bija 29 gadus vecs, nesen
apprecējies sportisks inženieris, kas strādāja Jelgavas transporta
uzņēmumā AK-6. Vasilijam patika viņa darbs. Vēl tagad viņš lepojas ar
jaunībā izcīnīto sudraba medaļu PSRS čempionātā akadēmiskajā airēšanā.
1986.
gada maija sākumā Kijevā, kas atrodas 110 kilometru no Černobiļas
atomelektrostacijas, notika pasaules čempionāts riteņbraukšanā. «Kijeva
ir ļoti skaista, man mīļa pilsēta. Tur esmu trenējies, startējis
sacensībās. Tādu pasaules čempionātu nevarēja laist garām. No Jelgavas
izbraucām ap trīsdesmit sporta entuziastu grupa, kurai es skaitījos
vadītājs. Jau iekāpjot vilcienā Rīga–Kijeva, no pavadoņiem dzirdējām
satraucošas baumas par atomelektrostacijas avāriju. Runāja, ka visi
radiācijas apstarotie mirst. Liela daļa no mūsu grupas Šauļos izkāpa ārā
un atgriezās mājās, vēl viena daļa izkāpa Baltkrievijā. Līdz galam
aizbraucām cilvēku desmit,» stāsta Vasilijs.
Kijevā ziedēja kastaņi,
cilvēki uz ielām smaidīja un arī pasaules čempionāts riteņbraukšanā
notika. Uzmanību gan piesaistījušas automašīnas, kas dienu un nakti
laistīja pilsētas ielas, tādējādi mazinot putekļu celšanos.
Katastrofas
izraisīto radioaktīvā fona pieaugumu fiksēja pat Zviedrijā. Beidzot
maija sākumā ārvalstu spiediena ietekmē tika publiskota oficiāla padomju
puses informācija par notikušo.
Maijā arī Vasiliju izsauca uz
Jelgavas kara komisariātu, kur viņam dienēja labi paziņas. Tie pa
draugam lika izvēlēties: vai nu brauc uz gadu dienēt Vjetnamā, vai arī
glābšanas darbi Černobiļā. Vasilijs izšķīrās par labu Černobiļai. Uz
turieni viņu nosūtīja maija beigās, bet demobilizēja 4. septembrī. Viņa
dienesta laikā avarējušais kodolreaktors vēl nebija nosegts, kas
pastiprināja radioaktīvo piesārņojumu. «Kādam šis nāvējošais process
bija jāaptur,» uzskata Vasilijs Caplinskis.
Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu
lasiet piektdienas, 29. aprīļa, «Zemgales Ziņās»
