Kalnciema iedzīvotāji, kas iebilst pret SIA “EcoLead”
ieceri veidot akumulatoru pārstrādes rūpnīcu, vērsušies Veselības ministrijā
(VM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un citās
iestādēs, lai gūtu atbildes uz jautājumiem par iespējamo rūpnīcas ietekmi uz
vidi un veselību, aģentūru LETA informēja vietējā iedzīvotāja un Jelgavas
novada domes deputāte Irina Dolgova (S).
Vēstules autori VARAM norāda, ka Jelgavas novada dome,
akceptējot būvniecības ieceri, iespējams, pārkāpusi saistošos noteikumus un arī
Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumu. Tāpat
vietējie uzskata, ka pašvaldība neizmantoja savas tiesības un, ņemot vērā
ražotnes atrašanās vietu un apstākļus dabā un sabiedrībā, savas tiesības
izvirzīt nosacījumus, kas ir pieļaujams.
“Interesants ir tas fakts, ka Jelgavas novada
pašvaldība nepasūtīja neviena neatkarīgā eksperta atzinumu vai iesaistīto
organizāciju viedokļus, necentās noskaidrot tieša tuvumā esošo uzņēmēju domas,
kas netieši ietverts Latvijas Republikas Satversmē un ir atzīts par Eiropas
Savienības pamattiesību. Labas pārvaldības princips cita starpā prasa
pretimnākošu un cieņpilnu valsts vai pašvaldības iestādes attieksmi pret
privātpersonu,” vēstulē VARAM norāda iedzīvotāji.
Savukārt VM vietējie aktīvisti jautā, kurš un kad
izstrādās vietējo iedzīvotāju veselības monitoringa modeli, ar kādiem
nosacījumiem un cik tas izmaksās. “Jautājumu pārāk daudz, informācijas
tikpat kā nav,” uzskata Kalnciema iedzīvotāji.
Tāpat tiek pausts, ka “projektā nav pilnvērtīgi
novērtēti avārijas, riski, seku likvidācija, tostarp, jautājumā, kas skar
cilvēka veselību”. Neesot arī izstrādāti rīcības plāni cilvēku saindēšanos
gadījumiem, masveida saindēšanas gadījumā un kataklizmu vai tehnogēno risku
saindēšanas gadījumā.
Savu atzinumu par uzņēmuma ieceri iedzīvotāji
aicinājuši sniegt arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides
zinātniskā institūtam “BIOR” un Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centram.
Savukārt Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību
vadītāja Kristīne Kļaveniece aģentūru LETA informēja ka VVD Zemgales reģionālā
vides pārvalde līdz 10.augustam pagarinājusi termiņu lēmuma pieņemšanai par
atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju “EcoLead”, lai
“rūpīgi izvērtētu gan saņemtos sabiedrības priekšlikumus un iebildumus,
gan uzņēmuma sniegto informāciju par piesārņojuma ierobežošanas
pasākumiem”.
Jau ziņots, ka Valsts vides dienesta (VVD) pagarinās
“EcoLead” iesnieguma izskatīšanas termiņu A kategorijas piesārņojošas
darbības atļaujas saņemšanai.
“EcoLead” iesniedzis VVD iesniegumu A
kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai. Atļauja pieprasīta
nolietotu akumulatoru pārstrādes rūpnīcas darbības sākšanai Jelgavas novada
Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.
VVD ģenerāldirektore Elita Ansberga-Baklāne norāda, ka
arvien biežāk uzņēmumu ieceres sākt jaunu piesārņojošo darbību saskaras ar
sabiedrības noraidošo attieksmi. VVD, analizējot atsevišķus gadījumus, kad
uzņēmuma plānotā darbība ir saistīta ar būtisku ietekmi uz apkārtējo vidi vai
cilvēku veselību, secinājis, ka iemesls iedzīvotāju noraidošajai attieksmei
saistīts ar uzņēmumu formālu pieeju sabiedrības līdzdalībai, tajā skaitā,
sabiedriskajai apspriešanai.
Pašlaik VVD, izskatot SIA “EcoLead”
iesniegumu A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai, secinājis,
ka uzņēmums sabiedrībai nav sniedzis detalizētu, vienkāršā valodā formulētu
informāciju par uzņēmuma plānoto darbību un tās ietekmi uz vidi, plānotajiem
risinājumiem šo ietekmju ierobežošanai, kā arī plānotajiem monitoringa
pasākumiem.
VVD pašlaik ir saņēmis vairāk nekā 30 iesniegumus no
iedzīvotājiem, kuros lielākajā daļā pausta kategoriski noraidoša attieksme pret
plānoto darbību, bet nav sniegti priekšlikumi pēc būtības.
VVD ģenerāldirektores un Zemgales reģionālās vides
pārvaldes tikšanās laikā secināts, ka nepieciešams pagarināt SIA
“EcoLead” iesnieguma izskatīšanas termiņu. Tāpat VVD aicinās uzņēmumu
rīkot papildus sabiedrisko apspriešanu, lai sniegtu iedzīvotājiem detalizētu
informāciju par pasākumiem paredzētās darbības ietekmju samazināšanai, tajā
skaitā, sabiedrības iespējām sekot līdzi monitoringa datiem.
Vēstīts arī, ka, ņemot vērā valstī izsludināto
ārkārtējo situāciju un ar to saistītos ierobežojumus, tai skaitā ierobežojumus
organizēt publiskus pasākumus, atļaujas saņemšanai sabiedriskās apspriešanas
sanāksme notika neklātienes formā, un iedzīvotāji sociālajos tīklos pauduši
negatīvu viedokli par šādu sanāksmes rīkošanas formātu.
Apspriedes protokols liecina, ka iedzīvotāji
norūpējušies par iecerētās akumulatoru pārstrādes rūpnīcas tuvo atrašanos
vidusskolai, bērnudārzam un Lielupei. Tāpat lūgts skaidrot, kāda būs uzņēmuma
rīcība, ja iedzīvotāji sūdzēsies par nepatīkamām smakām vai pasliktināsies
gaisa kvalitāte. Izteikts arī aicinājums rīkot vēl vienu apspriedi pēc
ārkārtējās situācijas beigām.
Arī Latvijas Hidroekoloģijas institūts vēstulē
iedzīvotājiem un VVD norādījis, ka Lielupes vides kvalitātes atveseļošanas
izdevumi var pārsniegt ieguvumus no akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveides
Kalnciemā.
Daugavpils Universitātes aģentūra “Latvijas
Hidroekoloģijas institūts” secinājusi, ka plānotā uzņēmuma emisiju devums
summārajā piesārņojuma koncentrācijā ir nozīmīgs, un piegulošā dabas teritorija
– Lielupes krasts – saņems vislielāko slodzi. Ņemot vērā Lielupes ekoloģiskās
kvalitātes novērtējumu pēc Ūdens struktūrdirektīvas kritērijiem kā “ļoti
sliktu”, institūts uzskata par nelietderīgu pasliktināt esošo situāciju,
palielinot piesārņojuma slodzi.
Foto: no arhīva
