Sākt jauno novadu reformu ar kartes zīmēšanu nozīmē kacināt cilvēkus,
intervijā aģentūrai LETA norādīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs
Gints Kaminskis.
Viņš uzsvēra, ka saistībā ar plānoto reformu ir liels daudzums neskaidru
jautājumu, uz kuriem visupirms ir jārod atbildes. Konsultācijām ir jānotiek
vairākos posmos, tostarp ir jākonsultējas ar pašvaldībām un jāskaidro katras
reformējamās teritorijas iedzīvotāju viedoklis, norādīja G.Kaminskis. Viņš cer,
ka līdz šā gada decembrim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija (VARAM) sagatavos atbildes uz reformas aktuālajiem jautājumiem.
Mērķis turpināt novadu reformu ir ierakstīts valdības deklarācijā,
atgādināja G.Kaminskis. Tikšanās laikā ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV) un ar
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP) pašvaldību
vadītāji ir lūguši informāciju par iecerēto reformu un izteikuši savu viedokli
par to. Tomēr reformas detaļas pašvaldību pārstāvjiem pagaidām nav skaidras,
zināms ir tikai pārmaiņu mērķis – samazināt novadu skaitu, uzsvēra G.Kaminskis.
Tāpēc, viņaprāt, ir nepieciešams vispirms definēt visus iecerētos reformas
mērķus – politiskos, ekonomiskos un sociālos. “Latvija ir ļoti dažāda
etnogrāfiskās identitātes un kultūrvēstures ziņā, tāpēc ir svarīgi definēt
mērķus arī šajās jomās. Ir jānoskaidro galvenie gaidāmie rezultāti un reformas
ieguvumi. Tam ir jābūt skaidram visām iesaistītajām pusēm, kā arī ir jābūt
skaidram tam, kā reforma ietekmēs novadu saimniecisko attīstību, kā tiks
plānota resursu izmantošana, kāds būs darbu apjoms, ko iegūs valsts budžets un
ko iegūs pašvaldības. Svarīgi arī, kā Latvija izskatīsies starptautiski. Arī
šīs lietas ir jādefinē, lai varētu turpināt lemt par novadu reformu,”
klāstīja LPS vadītājs.Pašvaldības arī interesē, kādas reformas tiek plānotas
valsts pusē, kā tiks reformētas valsts iestādes, kas apkalpo novadu
iedzīvotājus, atzīmēja G.Kaminskis.
Tāpat pagaidām nav zināms, kas nākotnē notiks ar pašvaldību funkcijām, viņš
teica. “Vienāda izmēra pašvaldības nebūs iespējamas arī nākotnē. Latvija
nav Āfrika, kuras teritorijas karte ar lineālu tika sadalīta daudzmaz līdzīgos
taisnstūros. Nav zināms, vai mazākām pašvaldībām tiks paredzēts arī mazāk
funkciju, vai Rīgai kā valsts galvaspilsētai būs paredzētas papildu funkcijas,
kas mainīsies lielo pilsētu pašvaldībām,” sprieda G.Kaminskis.
Viņš norādīja, ka visi šie jautājumi ir jānodefinē, bet pēc tam ir
jāizrēķina, cik maksās novadu reforma, cik liels finansējums nepieciešams no
valsts, cik no pašvaldību puses. “Tas viss ir jāparāda cilvēkiem un tikai
tad jāveido kartogrāfiskais materiāls. Sākt ar novadu kartes zīmēšanu nozīmē
kacināt cilvēkus. Ceru, ka šo pašvaldību viedokli sadzirdēs arī VARAM. Nedrīkst
turpināt runāt, ka liela daļa novadu ir mazspējīgas, neperspektīvas
teritorijas. Tādi paziņojumi nes līdzi negācijas. Tādās teritorijās cilvēki
negrib dzīvot, uzņēmēji nevēlas investēt savus līdzekļus ražošanas
attīstībā,” rezumēja G.Kaminskis.
Foto: no arhīva
