Obligātā iepirkuma komponente (OIK) netiks atcelta no šā gada 31.marta,
otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis
Kariņš (JV).Viņš gan neprognozēja, kad OIK varētu tikt likvidēta, jo ekonomikas
ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) ir doti divi mēneši laika, lai sagatavotu
konkrētus priekšlikumus OIK likvidēšanai.
Saeima iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt
OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto
informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība
lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.
EM piedāvāja valdībai lemt par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā,
paredzot no tā izņemt OIK publiskā tirgotāja jēdzienus, kā arī svītrot tiesību
normas, kas nosaka valsts atbalstu obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros.
Tādējādi elektroenerģijas galalietotāji vairs nesegtu izmaksas par atbalstu,
kas sniegts saskaņā ar minētajām tiesību normām.
Otrdien EM informēja valdību, ka viens no riskiem šādiem likuma grozījumiem
ir iespējamās tiesvedības. “Saistībā ar valsts atbalstu ir paredzami
tiesvedības riski par investīciju aizsardzību, kā arī Satversmes tiesā. Minētos
tiesvedības riskus var būtiski samazināt, paredzot kompensācijas mehānismus,
ilgāku pārejas periodu vai konstatējot tādus būtiskus apstākļus, kas ir par
pamatu šādu risinājumu ieviešanai,” pauda ministrijā. Tāpat EM piedāvātais risinājums vērtējams ar augstu risku šajās tiesvedībās
zaudēt, tādējādi radot papildu zaudējumus valsts budžetā turpmākajos gados
miljarda eiro apmērā.
Atceļot OIK no šā gada 31.marta, Latvija arī nesasniegs atjaunojamās
enerģijas mērķi 2020.gadā. Latvija arī nevarēs nodrošināt pienākumu, ka pēc
2020.gada no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars ir
ne mazāks par 2020.gada mērķa bāzes līmeni, proti, 40 procentiem enerģijas
bruto galapatēriņā. Ņemot vērā minēto, par atjaunojamās enerģijas mērķa nesasniegšanu Eiropas
Komisijai (EK) būs tiesības vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā, kas
Latvijai varēs noteikt finanšu sankcijas.
EM arī norāda, ka, likvidējot OIK no 31.marta, lielākā daļa OIK atbalsta
saņēmēju kļūtu maksātnespējīgi un darbu zaudētu vismaz 1500 iedzīvotāju, kas
strādā atjaunojamās enerģijas un dabasgāzes elektrostacijās un ar tām
saistītajās nozarēs un valsts budžetā nenonāktu šo uzņēmumu nodokļu maksājumi,
kas 2019.gadā varētu būt ap 36,5 miljoniem eiro.
Ministrija arī aprēķinājusi, ka OIK atcelšanas tiešā ietekmē starppatēriņa
izmaksas vidēji tautsaimniecībā saruktu par 0,4 procentiem, tādējādi uzņēmēju
peļņa palielinātos par 0,44 procentiem, bet ražotāju cenas saruktu par 0,19
procentiem. Lielāks ieguvums būtu apstrādes rūpniecībā, kur OIK izmaksas veido
relatīvi lielāku īpatsvaru. Savukārt mājsaimniecībām, atceļot OIK maksājumu, rēķini par elektroenerģiju
vidēji saruktu par 15 procentiem un mājsaimniecību rīcībā patēriņam papildus
citām vajadzībām paliktu 40,1 miljons eiro.
Foto: Vikipēdija
