Esošajā situācijā Ministru kabinets neplāno neko plaši atvērt un
atvieglot ierobežojumus. Tā vietā tiek meklēti risinājumi ierobežojumu
pārkārtošanai, tos padarot ilgtspējīgākus, šorīt intervijā TV3 raidījumam
“900 sekundes” norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers uzsvēra, ka patlaban ne tuvu neesam
pandēmijas beigās un krīzes pārvarēšanā vēl ejams tāls ceļš, ko savukārt tiek
mēģināt iet, pakāpeniski pārejot no tikai liegumiem uz drošu un ilgtspējīgu
sadzīves modeli. Tas nozīmētu meklēt risinājumus, kā varētu darboties
tautsaimniecība un pieejamāka kļūt izglītība klātienē.
“Tas ir izaicinājums, jo, ja ejam pārāk strauji,
tad gaidāms tas pats, kas notika citās valstīs – saslimstības pieaugums, ko mēs
nevēlamies. Jāatrod, kā, ievērojot drošības pasākums, var ieiet drošākā
sadzīvē,” sacīja politiķis.
Kariņš akcentēja, ka gaidāmās valdības diskusijas par
ierobežojumu pārskatīšanu nevajadzētu saukt par to mīkstināšanu, jo patlaban
vēl nekas nebeidzas. Ja saslimstības ar Covid-19 rādītāji mazināsies, tad,
iespējams, varētu atsākt darbu mazie veikali, kā arī paplašināts to klašu loks,
kas drošākās pašvaldībās varēs doties uz skolu klātienē.
Pagājušajā nedēļā tika piedāvāts, ka ārā varētu
tikties divas mājsaimniecības līdz desmit cilvēkiem. “Mums visiem jālieto
veselais saprāts. Zinām, ka slimība pārnesas pa gaisu. Pēdējais pieļaujamais
būtu pulcēšanās iekštelpās, bet ārā varētu satikties divas mājsaimniecības līdz
desmit cilvēkiem, kā arī varētu skatīt citas aktivitātes ārā līdz desmit
cilvēkiem,” stāstīja valdības vadītājs.
“Pamatā nedrīkstam pieļaut pulcēšanos jebkuros
apstākļos. Īpaši bīstama ir pulcēšanās iekšā. Arī pēc Lieldienām ieteicams
strādāt attālināti, jo tas ir drošs veids, kā darba kolektīvam nesaslimt. Ar
izglītību ir liels izaicinājums, jo apzināmies, ka skolas ir liela riska
kategorija. Ja nepazaudējam iemaņu, ko esam iemācījušies, varēsim sevi krietni
labāk pasargāt nekā rudenī,” teica Kariņš.
Vērtējot epidemioloģisko situāciju, secināts, ka
Covid-19 izplatības trešais vilnis ir sasniedzis arī Latviju. “Paldies
Dievam, tas neizpaužas ar lielu saslimstības pieaugumu, jo cilvēki ievēro
noteikumus,” vērtēja premjers.
“Mēs neplānojam neko plaši atvērt vai atslābt.
Mums ir jālīdzsvaro cilvēku vajadzības pret to, ka nevēlamies, lai viņi
saslimtu. Mēs nevis atceļam, bet pārkārtojam ierobežojumus, padarot tos
ilgtspējīgākus,” uzsvēra Kariņš.
Valdības vadītājs mudināja cilvēkus nezaudēt modrību
un neatslābt, arī Lieldienās nepulcējoties un neciemojoties.
“Neciemosimies, nedrūzmēsimiem, jo sekas visai sabiedrībai būs graujošas.
Gaisma tuneļa galā ir. Galvenais nenolaist savu modrību pārāk agri,” pauda
Kariņš.
Premjers skaidroja, ka ārkārtējā situācija,
visticamāk, nebūs jāpagarina, jo Saeimā pieņemtais likums dod valdībai plašas
pilnvaras ātri rīkoties situācijas pasliktināšanās gadījumā.
Valdības vadītājs arī piebilda, ka Latvija ir
audzējusi ārējo parātu, kas patlaban sasniedz ap 48% no iekšzemes kopprodukta,
kas gan ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. “Bet tas nav rādītājs,
kurā var justies ērti,” norādīja politiķis. Viņš akcentēja, ka Latvija nemeklē
iespēju “padzīt parādu lielāku”, bet, ja būs nepieciešams,
aizņemsimies.
Foto: no arhīva
