Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts
finansējumu partijām.
Par šo likumprojektu tika lemts bez opozīcijas deputātu
klātbūtnes. Tomēr arī opozīcijas neesamība nespēja nodrošināt vienotu
koalīcijas balsojumu – par likuma grozījumiem nobalsoja 53 deputāti, trīs
deputāti balsoja pret, savukārt vēl viens parlamentārietis balsojumā atturējās.
Pret likumprojektu balsoja divi partijas “KPV
LV” deputāti – Kaspars Ģirģens un Ieva Krapāne, kā arī pie frakcijām
nepiederošā deputāte Inguna Rībena. Balsojumā atturējās “KPV LV”
frakcijas deputāts Ivars Puga, savukārt šīs partijas frakcijas vadītāja
vietnieks Ēriks Pucens balsojumā nepiedalījās. Līdz ar to aptuveni trešdaļa
“KPV LV” frakcijas deputātu nebalsoja vienoti ar kolēģiem frakcijā un
koalīcijā kopumā.
Gaidītās skaļās debates par likuma izmaiņām izpalika,
jo opozīcijas politiskie spēki bija pametuši zāli. Parlamenta tribīnē kāpa
vien, piemēram, premjers Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs
(JV), kuri abi pauda viedokli, ka valsts finansējumu partijām esot
nepieciešamas būtiski kāpināt, turklāt to esot vajadzējis izdarīt jau iepriekš.
Tomēr pat bez opozīcijas par ieceri pamanījās
saķīvēties koalīcijas pārstāvji – iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) un
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāte Juta Strīķe, kuras partijas
biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns bija pretrunīgi vērtētās iniciatīvas tiešais
virzītājs. Pirms balsojuma Ģirģens kāpa tribīnē, lai paziņotu, ka “JKP
iekšlietu ministram nediktēs to, ko viņam teikt vai neteikt”. “Man ir
tiesības izteikt savu viedokli!” paziņoja Ģirģens, piebilstot, ka Strīķe
viņam aizrādījusi par vēlmi uzstāties tribīnē.
Ministrs tomēr plašu debašu runu neizvērsa, vien pauda
viedokli, ka partijām piešķirtie miljoni eiro negarantēs to objektivitāti,
tāpēc ar šo problēmu būtu jācīnās citādāk. Līdzīgu viedokli pauda arī ministra
brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens, pēc kura vārdiem – lai pildītu
vēlētājiem dotos solījumus, “partijām nav nepieciešami 4 miljoni
eiro”.
Likums nosaka, ka kopējais valsts budžeta finansējums
vienai partijai gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro un šo naudu partijas
varēs tērēt savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Piešķirot lielāku valsts budžeta finansējumu, būtiski
samazināts pieļaujamais fizisko personu dāvinājumu un cita veida iemaksu
maksimums. Vienlaikus noteikts, ka partijām līdz 2022.gada beigām kopējais
finansējuma apmērs nedrīkstēs pārsniegt 1950 minimālās algas. Palielinoties
minimālajai algai, pieaugs arī partijām paredzētais finansējums.
Politiskajai partijai, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās
pārvarējusi 2% barjeru, par katru saņemto balsi Saeimas vēlēšanās tiks
piešķirti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās – 0,5 eiro, bet par
katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās – arī 0,5 eiro.
Līdz šim valsts budžeta finansējumu piešķīra
politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās
nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, 0,71 eiro apmērā kalendārā gada laikā par
katru iegūto balsi.
Tādējādi par vienu balsi Saeimas vēlēšanās partijas
turpmāk saņems 6,3 reizes vairāk valsts budžeta naudas.
Papildus tam politiskajai partijai, par kuru
iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ikgadēji
plānots piešķirt valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.
Valsts budžeta finansējums partijām tiks izmaksāts
četrus gadus, sākot ar nākamo kalendāro gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Naudu
partijas saņems divas reizes gadā – līdz 15.janvārim un līdz 15.jūlijam. Pēc
visu līmeņu vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB)
pārrēķinās piešķiramā finansējuma apjomu, ievērojot vēlēšanu rezultātus.
Saskaņā ar grozījumiem budžeta finansējums netiks
piešķirts par balsīm, kas nodotas par kandidātu sarakstu, kuru vēlēšanu likumā
paredzētajā kārtībā iesniegušas vēlētāju apvienības vai vismaz divas
reģistrētas partijas, kas nav apvienojušās reģistrētā partiju apvienībā.
Tāpat noteikts, ka KNAB varēs apturēt valsts
finansējumu partijai, ja tā pretlikumīgi izlietojusi 30 000 eiro. Mazāka
pretlikumīgi iztērētā summa partijai būs jāatskaita valsts budžetā. Tāpat
partijām būs vienu reizi gadā KNAB jāiesniedz budžeta finansējuma izlietošanas
dokuments atbilstoši noteikumiem, kurus noteiks valdība.
Partiju apvienībām noteiktas tiesības valsts
finansējumu pārdalīt to sastāvā esošajām politiskajām organizācijām ar
nosacījumu, ka tās bijušas apvienības sastāvā, kandidējot pēdējās Saeimas
vēlēšanās. Grozījumi nosaka arī to, ka partijām savas parādsaistības jāsedz
trīs gadu laikā.
Šī likuma grozījumi izraisījuši lielu neapmierinātību
ne tikai daļā sabiedrības, bet arī parlamentā, rosinot no piedāvātajām normām
atteikties pavisam vai vismaz to stāšanās spēkā datumu attiecināt tikai uz
nākamo Saeimas sasaukumu.
Likumprojekta autori uzstāja, ka valsts finansējuma
palielināšana partijām cels demokrātijas kvalitāti Latvijā, vienlaikus partijas
atbrīvojot no “oligarhu naudas” ietekmes. Opozīcijas partijas gan
pauda, ka nedrīkst kāpināt finansējumu partijām, vienlaikus nepildot iepriekš
Saeimā pieņemtos likumus, tostarp par mediķu algu celšanu.
Partiju finansējumam nākamā gada budžetā iezīmētos
līdzekļus opozīcija un sociālie partneri rosināja pilnībā vai daļēji pārdalīt
mediķu algu celšanai.
Foto: no arhīva
