Nākamnedēļ Jelgavas tiesa sola paziņot, vai Ozolnieku novada Domes jaunā sasaukuma deputātu lēmums atbrīvot no amata pašvaldības izpilddirektoru Jāni Kažotnieku un iecelt jaunu izpilddirektoru bijis tiesisks. J.Kažotnieks uzskata, ka viņa atstādināšana bijusi politiska izrēķināšanās, tādēļ meklējis taisnību tiesā, savukārt Ozolnieku Domes pusē nostājusies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
Jaunās Ozolnieku novada Domes deputāti pirmajā sēdē 1. jūlijā ar pozīcijas balsu vairākumu nolēma, ka pašvaldības izpilddirektora amatā ieceļams Pēteris Veļeckis, savukārt ar līdzšinējo izpilddirektoru J.Kažotnieku darba attiecības pārtraucamas. J.Kažotnieks ir pārliecināts, ka darba tiesisko attiecību uzteikums no Ozolnieku novada Domes bijis prettiesisks, tāpēc aicinājis likuma aizstāvjus noteikt, ka viņš jāatjauno amatā un pašvaldībai ir pienākums viņam atlīdzināt darba samaksu. Kā «Ziņām» stāsta J.Kažotnieks, drīz pēc vēlēšanām viņš ar Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāju Māri Aināru vienojies, ka paliks izpilddirektora amatā ar norunu, ka pašvaldībā tiek izveidots jauns amats – izpilddirektora vietnieks, kurā apstiprinātu M.Aināra pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības virzīto Pēteri Veļecki. Lai varētu turpināt izpilddirektora darbu, likums paredz, ka no deputāta mandāta jāatsakās. To J.Kažotnieks arī piekritis darīt.Taču pirmajā sēdē J.Kažotnieks sevi izvirzīja arī Domes priekšsēdētāja amatam. Tas, pēc viņa teiktā, nav paticis M.Aināram, tādēļ deputāti ar pozīcijas pārsvaru vispirms nolēma, ka ieceļ jaunu izpilddirektoru (P.Veļecki, kas sākotnēji bija domāts kā esošā vietnieks), savukārt pēc tam nobalsoja par paša J.Kažotnieka iesniegumu, ka viņš vēlas nolikt deputāta mandātu. Tādējādi J.Kažotnieks palika gan bez solītās un cerētās izpilddirektora vietas, gan vairs nebija deputāts. «Jānis pats izvēlējās – viņš gribēja kļūt par priekšsēdētāju,» notikušo «Ziņām» komentē M.Ainārs, kurš arī jūlija sākumā neslēpa, ka viņam nav bijusi pieņemama izpilddirektora izrādītā opozicionāra daba.Savukārt J.Kažotnieks to sauc par politisku izrēķināšanos, kam pirmsākumi meklējami jau 2006.gadā, kad pašvaldībai bijis jāapstiprina novada teritoriālais plānojums. Toreiz M.Ainārs uzstājis, lai plānojumā 77 hektāri zemes tiktu noteikti kā apbūves teritorija, taču, tā kā šīs platības Iecavas upes krastā ir applūstošas, J.Kažotnieks priekšsēdētāja vēlmēm iebildis. M.Ainārs izpilddirektora sacīto ņēmis vērā vien tad, kad uz likuma ievērošanu norādījusi arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). M.Ainārs pauž, ka saskaņā ar likumu «Par pašvaldībām» izpilddirektoru ieceļ dome. «Tas ir politisks jautājums, tādēļ arī deputāti lēma,» viņš saka un piebilst, «ja tā būtu politiska izrēķināšanās, tad viņu būtu atstādinājis jau 2006. gadā». Savukārt J.Kažotnieks un viņa aizstāvis tiesā Erlens Kalniņš no advokāta Andra Grūtupa biroja ir pārliecināti, ka šajā gadījumā jaunajai Ozolnieku novada Domei nebija tiesību lemt par izpilddirektora nomaiņu, ja tam nav ar Darba likumu pamatota iemesla. RAPLM pārstāve Ilze Dišlere «Ziņām» teic – tā kā Ozolnieku novads līdz ar šīm vēlēšanām paplašinājies, jo klāt nākusi jauna pašvaldība, tad jaunajai Domei bija tiesības iecelt citu izpilddirektoru. Ja novads būtu palicis tādā pašā apmērā, J.Kažotnieka atstādināšana būtu notikusi nelikumīgi, jo viņam ir beztermiņa darba attiecības, kas, ja nav pārkāpumu vai izteikta paša vēlme, ar domnieku lēmumu nemaz nav pārtraucamas.
